Šodien, 31. augustā, Irbenē notika Latvijas pirmā satelīta Venta–1 prezentācijas pasākums, kura laikā klausītāji varēja klātienē aplūkot pavadoni Venta-1, gūt plašāku priekšstatu par tā izveides procesu, kā arī iegūt jaunāko informāciju par satelīta izstrādi.

Lielbritānijas zinātnieks Saimons Konvejs Morriss uzskata, ka pastāv tikai divas iespējas attiecībā uz citplanētiešiem. Vai nu mēs esam vieni paši, vai arī viņi eksistē un, ja mūs atradīs, iznīcinās, lai iegūtu tiesības uz resursiem.

Kad mēs beidzot dosimies uz zvaigznēm? Kad startēs pirmais starpzvaigžņu kuģis? Šim jautājumam ir pievērsies arī bijušais NASA Dzinēju fizikas projekta vadītājs un Tau Zero dibinātājs Marks Millis.

Viens no galvenajiem 20. gs. 70. gados īstenotās ASV NASA Marsa programmas "Vikings" uzdevumiem bija dzīvības liecību meklējumi uz Sarkanās planētas.
1976. gadā uz Marsa nosēdās divas zondes, kuras, līdz ar citiem eksperimentiem veica augsnes pārbaudes, mēģinot atrast organisku, uz oglekļa bāzes veidotu vielu pēdas. Rezultāti bija negatīvi, taču tagad, 2008.g. Marsa augsnē atklātā stipri oksidējošā perhlorāta sāls kontekstā, tie ir pārskatīti un nu zinātnieki domā, ka uz planētas virsmas tomēr varētu būt atrodamas mikrobu dzīvības formas.

1840. g. 23. martā Ņujorkas universitātes ķīmijas profesors, anglis Džons Viljams Dreipers, izmantojot 12 collu teleskopu un 20 minūšu garu ekspozīcijas laiku, uzņem pirmo Mēness attēlu, kas ir pietiekami labs, lai varētu izšķirt detaļas.

Nouter Deimas (Notre Dame) universitātes (ASV) zinātnieks Pīters Gernvičs nesen pabeigtā supernovu izpētes projekta ESSENCE ietvaros, kopā ar citiem astronomiem, atklājis vēl vienu zvaigzni, kuras kolapsu, iespējams, izraisījis par "pāru nestabilitāti" nosaukts process. Par atklājumu pētnieks pastāstīja 215. Amerikāņu astronomiskās biedrības sanāksmē, kas 4. janvārī notika Vašingtonā.