Īsumā:
LEIČESTERŠĪRĀ RAŽOS "ZAĻOS" ŠĶĪDINĀTĀJUS
13.06.2009.
Leičesteršīras (Lielbritānija) universitātes uzņēmums Scionix Jonizēto Šķīdumu Demonstrātora (Ionic Liquids Demonstrator) projekta ietvaros izveidojis 3. jūnijā oficiāli atklātu ražotni, kurā eksperimentāli pētīs iespēju aizvietot rūpnieciskajos materiālu apstrādes elektroprocesos izmantotos spēcīgo skābju šķīdinātājus ar netoksiskiem, videi draudzīgiem jonizētiem šķīdumiem. Scionix sadarbosies ar vietējiem rūpniekiem un uzņēmuma direktors, universitātes profesors Endijs Ebots cer, ka "jaunā tehnoloģija paplašinās viņu produkcijas klāstu". Kur ir Latvijas universitātes eksperimentālās ražotnes?
ATRASTS PLIKGALVĪBU IZRAISOŠAIS GĒNS
06.06.2009.
Veicot eksperimentus ar pelēm, Keijo universitātes (Japānā) zinātniekiem izdevies identificēt gēnu Sox21, kura trūkums, šķiet, noved pie plikgalvības. Pētot cilvēka ādas paraugus, speciālisti arī uz tiem konstatējuši šā gēna klātbūtni un uzskata, ka atklājums ļaus izstrādāt medikamentus pret plikgalvību.
Zinātnieki norādījuši, ka šis gēns, spriežot pēc visa, ir atbildīgs par olbaltumvielas keratīna, kas ir galvenā matu sastāvdaļa, veidošanos.
Japāņu zinātnieki konstatējuši, ka gēna trūkums neietekmē apmatojuma augšanas ciklu, kas pelēm ir aptuveni 25 dienas. Taču grauzējiem, kuriem šā gēna nebija, apmatojums pēc maksimuma sasniegšanas (aptuveni cikla 11. dienā) sāka strauji izzust.
Pagājušā gada rudenī Bonnas universitātes speciālisti Aksela Hilmera vadībā veica pētījumu, kura rezultāti liecināja, ka vīriešiem nosliece uz plikpaurību ir tieši atkarīga no gēnu kombinācijas 20. hromosomā. Jaunais pētījums nav pretrunā ar šiem rezultātiem, uzsver J. Saga, piebilstot, ka zinātniekus gaida vēl ļoti plašs darbalauks, lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz cilvēka apmatojuma rašanos atstāj ne tikai viena konkrēta gēna klātbūtne, bet arī dažādas gēnu kombinācijas.
ZEMES "SIRDSPUKSTU" SITIENU BIEŽUMS - 1 REIZE 15 MILJONOS GADU
26.05.2009.
Analizējot datus par Zemes garozas biezumu Vidusatlantijas grēdā okeāna dibenā starp Islandi un Grenlandi, Norvēģijas seismologi konstatēja dažus sabiezinātus apgabalus. Šādus sabiezinājumus pēc pētnieku domām veido tā sauktie "plumi", - augšupejošas magmas straumes planētas mantijā. Tika izteikts pieņēmums, ka sabiezējumi formējas periodiski atkārtojošos plumu „sitienu" ietekmē, bet pēc tam šie apgabali migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Salīdzinot Vidusatlantijas un Havaju salu reģiona plumu biežumu, pētnieki ieguva vienādus rezultātus, kas ļāva secināt, ka izdevies atklāt uz visu planētu attiecināmu likumsakarību. Saskaņā ar autoru aprēķiniem, augšupejošas straumes mantijā rodas Zemes kodola periodiskas sasilšanas ietekmē aptuveni katrus 15 miljonus gadu.
AUGOS ATROD "DZĪVNIEKU" PIGMENTU
22.05.2009.
Floridas zinātnieki atklājuši, ka bilirubīns, ko līdz šim uzskatīja par tikai dzīvnieku valstī sastopamu pigmentu atrodams arī dažos augos, tai skaitā eksotiskajā "paradīzes koka baltajā putnā" (Strelitzia nicolai).
Bilirubīns ir brūni dzeltena substance, kas rodas aknās, tur sabrūkot hemaglobīnam. Gadījumos, kad aknu darbība tiek traucēta, kā piemēram, saslimšanā ar zīdaiņu dzelti vai hepatītu tieši bilirubīns ir viela, kas veido pazīstamo dzeltenīgo ādas un acu ābolu nokrāsu.
Zinātnieki, izmantojot šķidrumu hromatogrāfiju un magnetisko rezonansi, konstatēja, ka bilirubīnu satur gan "baltā putna", gan dažu radniecīgu augu sēklas un augļi. Tagad viņiem jāatbild uz jautājumu, kādi evolucionārās attīstības aspekti izsaukuši šādas vielas sintēzi augos.
BIODEGVIELA VAI BIOELEKTRĪBA?
11.05.2009.
Jaunā, žurnālā Science publicētā pētījumā ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka biomasas izmantošana ir par 80% efektīvāka, ja no tās ražo nevis degvielu, bet elektrību. Apkopojot datus, pētnieki secinājuši, ka ieguldījumi biodegvielas ražotnēs ir ekonomiski nepamatoti.
Turklāt, ja biomasas elektrostacijām izbūvē iekārtas degšanā izdalītā CO2 noglabāšanai zem zemes, var iegūt enerģiju ar tā dēvēto negatīvo oglekļa vērtību, kas var ievērojami samazināt šīs gāzes dadzumu atmosfērā. Atzīmējams, ka analīzes modelī netika ņemts vērā biomasu sadedzinot iegūtais siltums, ko izmantojot koģenerācijā kopējā efektivitāte var palielināties par vēl 20-30%.
Celulozes procesa etanola ražotāji gan norāda, ka vēl esot pāragri izsludināt uzvarētājus, jo biodegvielai esot sava, pagaidām ar elektrību neaizvietojama niša - teritorijas, kur nav pieejama regulāra elektromobīļu akumulatoru uzlāde, kā arī, smagsvara un aviopārvadājumi, kuriem nepieciešamās jaudas mūsdienu elektroķīmiskie akumulatori nespēj nodrošināt.
TONĀLĀS VALODAS ATTĪSTA ABSOLŪTO DZIRDI
06.05.2009.
Ja vēlaties, lai jūsu bērnam būtu tāda pati absolūtā dzirde, kā muzikālajiem ģēnijiem Šopēnam vai Mocartam, tad sāciet pēc iespējas agrāk viņam mācīt mandarīnu vai vjetnamiešu valodu.
Eiropiešu vidū absolūtā dzirde ir reta parādība – tiek lēsts, ka atsevišķu toni pareizi noteikt spēj tikai viens no 10 000 (proporcijai ievērojami pieaugot muzikālo izglītību agri uzsākušo bērnu vidū). Toties, piemēram, Ķīnā šādas spējas ir plaši izplatītas un netiek uzskatītas par kaut ko ļoti īpašu.
Izrādās tieši valodas tonalitāte, kad nereti izrunātā vārda tonis nosaka tā nozīmi, nevis iedzimtība nosaka perfektās dzirdes attīstību. Diāna Doiča no Kalifornijas universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidrojās, ka tie aziātu (pētīti tika ķīnieši un vjetnamieši) studenti, kuri tekoši runā vecāku valodā spēja pareizi atpazīt 90% no atskaņotajām notīm. Savukārt aziāti, kuri savu etniskās dzimtenes valodu neprata, uzrādīja tādus pat rezultātus kā baltie studenti.
| Cilvēka DNS atrod Bornas vīrusa gēnus |
| Autors: Valters Grīviņš | |||
| Piektdiena, 15 janvāris 2010 14:15 | |||
Fakts, ka būtisku cilvēka genoma daļu (līdz pat 8% pēc šībrīža uzskatiem) veido vīrusu gēni bija zināms jau vairāk nekā 10 gadu. Tomēr līdz šim valdīja uzskats, ka mūsu genomā atrodami tikai retrovīrusi - RNS saturoši vīrusi, kas vairojas, ar īpaša enzīma palīdzību transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās. Tagad noskaidrojies, ka cilvēka genomā iekļuvuši arī Bornas vīrusi, kas pieder negatīvo RNS vīrusu Mononegavirales kārtai.
Jauno atklājumu izdarījusi japāņu zinātnieku komanda Osakas universitātes profesora Keizo Tomonagas vadībā, bet raksts ar pētījuma rezultātiem publicēts žurnāla Nature 7. janvāra numurā. Šajā pat žurnāla numurā publicēts arī Teksasas universitātes Ārlingtonā (ASV) profesora Sedrika Fešo raksts, kurā viņš izsaka savas domas par Bornas vīrusa iespējamo saistību ar DNS mutācijām kā arī iedzimtu šizofrēniju un citiem psihiskiem traucējumiem. Bornas vīruss ir savdabīgs RNS vīrusu saimes pārstāvis, jo, kā domāja līdz šim, inficē tikai neironus un vairojas vienīgi šūnas kodolā. Vīrusa nosaukums cēlies no Vācijas pilsētas Bornas, kurā tas 1885. gadā izraisīja iznīcinošu epidēmiju vietējā garnizona kavalērijas zirgu vidū. Bornas vīruss izraisa neiroloģisku saslimšanu siltasiņu dzīvniekiem un dažu nesenu pētījumu rezultāti ļāvuši izteikt pieļāvumu par tā saistību ar tādām neiroloģiskām un psihiskām saslimšanām kā hronisks nogurums, multiplā skleroze, šizofrēnija, depresija un bipolārie traucējumi (maniakālā depresija). Salīdzinot Bornas vīrusa un dažādu zīdītāju genomus, japāņu pētnieki atklāja, ka cilvēka, augstāko primātu, grauzēju un ziloņu gēnos ir atrodami Bornas vīrusam atbilstoši endogēni N ("endogēns" - dabīgi izstrādājies, bet "N" nozīmē - nukleoproteīns) elementi. Endogenizācija noris, kad vīrusam izdodas inficēt dzimumšūnas - gametas -, kas tiek apaugļotas un nodod savu DNS nākošajai paaudzei. Veicot sarežģītus mutāciju biežuma aprēķinus var noskaidrot cik sen kāds vīruss ierakstījies saimnieka DNS. Izrādījās, ka cilvēka genomā Bornas vīruss iekļuvis vismaz četras reizes un senākā no tām attiecināma uz 40 miljonu gadu senu pagātni. Salīdzinoši nesen Bornas vīrusam bija izdevies ierakstīties parastās vāveres genomā - tas noticis pirms aptuveni 10 miljoniem gadu. Izdarot dažādus laboratoriskus izmēģinājumus, zinātnieki noskaidroja, gan to, ka dzīvnieku un cilvēka genomā iekapsulētais senais Bornas protovīruss joprojām spēj vairoties, gan to, ka vīrusa mūsdienu versija spēj inficēt un ievietot savus gēnus dažādu veidu šūnās - ne tikai neironos. Interesanti, ka dabīgais vīrusa vairošanās cikls in vivo neietver RNS ierakstīšanu DNS. Varētu būt, kā savā blogā raksta pazīstamais virusologs Vincents R. Rakanello (Vincent R. Racaniello), ka to paveic reversā transkriptāze, kas "sajauc" vairākas šūnā vienlaikus esošas RNS matricas. Vincents Rakanello arī norāda, ka virusologiem šāds atklājums, lai arī ļoti saistošs, tomēr nešķiet unikāls, jo jau 1979., 1997. un 2009. gada sākumā akadēmiskajos izdevumos tika publicēti raksti par retrovīrusu grupai nepiederošu RNS vīrusu atklājumu (augu - ?) DNS. Pagaidām nav zināms vai un kā Bornas vīruss ietekmējis cilvēka attīstību. To, ka šāda ietekme varētu būt bijusi netieši liecina atklājumi retrovīrusu izpētē. Izrādās, atsevišķas mūsu priekšteču genomā iekļuvušās retrovīrusu daļas ne vien palīdz cilvēkam cīnīties pret citiem vīrusiem, bet ir veicinājušas tādu zīdītāju attīstībā svarīgu soli kā placentālās dzīvdzemdēšanas izveidošanos. Iestājoties grūtniecībai, retrovīrusi aktivizējas un ierosina imūnnomācošu reakciju, kas aizsargā embriju no mātes imūnsistēmas. Vienlaikus vīrusa membrānas proteīni, kas parasti nodrošina vīrusa un infekcijai pakļauto šūnu saplūšanu, līdzdarbojas placentas izveidošanā, tādējādi radot orgānu, kas līdzīgi filtram reizē vieno un atdala mātes un embrija asinsriti, novēršot nevēlamo mikroorganismu nonākšanu bērna ķermenī. Komentējot Fešo izteiktos minējumus par Bornas vīrusa un šizofrēnijas saistību, dr. Tomonaga ir noraidošs. Viņaprāt Bornas vīrusa fragmenti, kas genomā ierakstās gadījuma secībā nevarētu izraisīt šādas saslimšanas. Atklajumam ir liela nozīme cilvēka evolūcijas un virusoloģijas zināšanu bāzes papildināšanā. Esam uzzinājuši, ka cilvēks ir simbiotiskāka būtne nekā daudziem gribētos domāt un noskaidrojuši, ka RNS vīrusi ir daudz, daudz vecāki nekā iepriekš domāts. Ja līdz šim, vadoties pēc tā sauktā "molekulārā pulksteņa", RNS vīrusu vecumu lēsa uz 50 000 gadiem, tad tagad ir skaidrs, ka tie uz Zemes atrodas jau vismaz 40 miljonus gadu, bet patiesībā droši vien ir vēl vecāki. Tomēr viens no nozīmīgākajiem secinājumiem par izdarīto atklājumu ir profesora Rakanello brīdinājums nopietni izsvērt tālāku RNS vīrusu izmantošanu par DNS vektoriem gēnu pārnesei cilvēkiem izdarītā gēnu terapijā. Ja RNS vīrusi spēj ierakstīties cilvēka genomā, raksta Rakanello, tie potenciāli var izraisīt dažādas mutācijas, tostarp aktivizēt mums zināmos un nezināmos onkogēnus (ar vēža veidošanos saistītie gēni). Avots: http://ts-si.org Šis raksts ir lasīts 1555 reizes
Komentāri (19)
Joomla components by Compojoom
|





Fakts, ka būtisku cilvēka genoma daļu (līdz pat 8% pēc šībrīža uzskatiem) veido vīrusu gēni bija zināms jau vairāk nekā 10 gadu. Tomēr līdz šim valdīja uzskats, ka mūsu genomā atrodami tikai retrovīrusi - RNS saturoši vīrusi, kas vairojas, ar īpaša enzīma palīdzību transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās. Tagad noskaidrojies, ka cilvēka genomā iekļuvuši arī
Es atkal saprotu, ka virusologu skaidrojums ir tāds, ka Bornas vīruss "retro" izmanto sagadīšanās, kļūdas rezultātā. Reversā transkriptāze to retos gadījumos ieraksta DNS, jo šamējais (RNS matrica) "gadās pa rokai". Tas ir kā blusa, kas ielīdusi geparda kažokā un skrien ar 80km/h jeb vēl labāk - kā dzeguzēns ciglīša ligzdā.
Lai vai kā tur būtu - galvenais, ka paplašinās mūsu zināšanu pūrs un izpratne par to, kas esam.