Īsumā:
LEIČESTERŠĪRĀ RAŽOS "ZAĻOS" ŠĶĪDINĀTĀJUS
13.06.2009.
Leičesteršīras (Lielbritānija) universitātes uzņēmums Scionix Jonizēto Šķīdumu Demonstrātora (Ionic Liquids Demonstrator) projekta ietvaros izveidojis 3. jūnijā oficiāli atklātu ražotni, kurā eksperimentāli pētīs iespēju aizvietot rūpnieciskajos materiālu apstrādes elektroprocesos izmantotos spēcīgo skābju šķīdinātājus ar netoksiskiem, videi draudzīgiem jonizētiem šķīdumiem. Scionix sadarbosies ar vietējiem rūpniekiem un uzņēmuma direktors, universitātes profesors Endijs Ebots cer, ka "jaunā tehnoloģija paplašinās viņu produkcijas klāstu". Kur ir Latvijas universitātes eksperimentālās ražotnes?
ATRASTS PLIKGALVĪBU IZRAISOŠAIS GĒNS
06.06.2009.
Veicot eksperimentus ar pelēm, Keijo universitātes (Japānā) zinātniekiem izdevies identificēt gēnu Sox21, kura trūkums, šķiet, noved pie plikgalvības. Pētot cilvēka ādas paraugus, speciālisti arī uz tiem konstatējuši šā gēna klātbūtni un uzskata, ka atklājums ļaus izstrādāt medikamentus pret plikgalvību.
Zinātnieki norādījuši, ka šis gēns, spriežot pēc visa, ir atbildīgs par olbaltumvielas keratīna, kas ir galvenā matu sastāvdaļa, veidošanos.
Japāņu zinātnieki konstatējuši, ka gēna trūkums neietekmē apmatojuma augšanas ciklu, kas pelēm ir aptuveni 25 dienas. Taču grauzējiem, kuriem šā gēna nebija, apmatojums pēc maksimuma sasniegšanas (aptuveni cikla 11. dienā) sāka strauji izzust.
Pagājušā gada rudenī Bonnas universitātes speciālisti Aksela Hilmera vadībā veica pētījumu, kura rezultāti liecināja, ka vīriešiem nosliece uz plikpaurību ir tieši atkarīga no gēnu kombinācijas 20. hromosomā. Jaunais pētījums nav pretrunā ar šiem rezultātiem, uzsver J. Saga, piebilstot, ka zinātniekus gaida vēl ļoti plašs darbalauks, lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz cilvēka apmatojuma rašanos atstāj ne tikai viena konkrēta gēna klātbūtne, bet arī dažādas gēnu kombinācijas.
ZEMES "SIRDSPUKSTU" SITIENU BIEŽUMS - 1 REIZE 15 MILJONOS GADU
26.05.2009.
Analizējot datus par Zemes garozas biezumu Vidusatlantijas grēdā okeāna dibenā starp Islandi un Grenlandi, Norvēģijas seismologi konstatēja dažus sabiezinātus apgabalus. Šādus sabiezinājumus pēc pētnieku domām veido tā sauktie "plumi", - augšupejošas magmas straumes planētas mantijā. Tika izteikts pieņēmums, ka sabiezējumi formējas periodiski atkārtojošos plumu „sitienu" ietekmē, bet pēc tam šie apgabali migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Salīdzinot Vidusatlantijas un Havaju salu reģiona plumu biežumu, pētnieki ieguva vienādus rezultātus, kas ļāva secināt, ka izdevies atklāt uz visu planētu attiecināmu likumsakarību. Saskaņā ar autoru aprēķiniem, augšupejošas straumes mantijā rodas Zemes kodola periodiskas sasilšanas ietekmē aptuveni katrus 15 miljonus gadu.
AUGOS ATROD "DZĪVNIEKU" PIGMENTU
22.05.2009.
Floridas zinātnieki atklājuši, ka bilirubīns, ko līdz šim uzskatīja par tikai dzīvnieku valstī sastopamu pigmentu atrodams arī dažos augos, tai skaitā eksotiskajā "paradīzes koka baltajā putnā" (Strelitzia nicolai).
Bilirubīns ir brūni dzeltena substance, kas rodas aknās, tur sabrūkot hemaglobīnam. Gadījumos, kad aknu darbība tiek traucēta, kā piemēram, saslimšanā ar zīdaiņu dzelti vai hepatītu tieši bilirubīns ir viela, kas veido pazīstamo dzeltenīgo ādas un acu ābolu nokrāsu.
Zinātnieki, izmantojot šķidrumu hromatogrāfiju un magnetisko rezonansi, konstatēja, ka bilirubīnu satur gan "baltā putna", gan dažu radniecīgu augu sēklas un augļi. Tagad viņiem jāatbild uz jautājumu, kādi evolucionārās attīstības aspekti izsaukuši šādas vielas sintēzi augos.
BIODEGVIELA VAI BIOELEKTRĪBA?
11.05.2009.
Jaunā, žurnālā Science publicētā pētījumā ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka biomasas izmantošana ir par 80% efektīvāka, ja no tās ražo nevis degvielu, bet elektrību. Apkopojot datus, pētnieki secinājuši, ka ieguldījumi biodegvielas ražotnēs ir ekonomiski nepamatoti.
Turklāt, ja biomasas elektrostacijām izbūvē iekārtas degšanā izdalītā CO2 noglabāšanai zem zemes, var iegūt enerģiju ar tā dēvēto negatīvo oglekļa vērtību, kas var ievērojami samazināt šīs gāzes dadzumu atmosfērā. Atzīmējams, ka analīzes modelī netika ņemts vērā biomasu sadedzinot iegūtais siltums, ko izmantojot koģenerācijā kopējā efektivitāte var palielināties par vēl 20-30%.
Celulozes procesa etanola ražotāji gan norāda, ka vēl esot pāragri izsludināt uzvarētājus, jo biodegvielai esot sava, pagaidām ar elektrību neaizvietojama niša - teritorijas, kur nav pieejama regulāra elektromobīļu akumulatoru uzlāde, kā arī, smagsvara un aviopārvadājumi, kuriem nepieciešamās jaudas mūsdienu elektroķīmiskie akumulatori nespēj nodrošināt.
TONĀLĀS VALODAS ATTĪSTA ABSOLŪTO DZIRDI
06.05.2009.
Ja vēlaties, lai jūsu bērnam būtu tāda pati absolūtā dzirde, kā muzikālajiem ģēnijiem Šopēnam vai Mocartam, tad sāciet pēc iespējas agrāk viņam mācīt mandarīnu vai vjetnamiešu valodu.
Eiropiešu vidū absolūtā dzirde ir reta parādība – tiek lēsts, ka atsevišķu toni pareizi noteikt spēj tikai viens no 10 000 (proporcijai ievērojami pieaugot muzikālo izglītību agri uzsākušo bērnu vidū). Toties, piemēram, Ķīnā šādas spējas ir plaši izplatītas un netiek uzskatītas par kaut ko ļoti īpašu.
Izrādās tieši valodas tonalitāte, kad nereti izrunātā vārda tonis nosaka tā nozīmi, nevis iedzimtība nosaka perfektās dzirdes attīstību. Diāna Doiča no Kalifornijas universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidrojās, ka tie aziātu (pētīti tika ķīnieši un vjetnamieši) studenti, kuri tekoši runā vecāku valodā spēja pareizi atpazīt 90% no atskaņotajām notīm. Savukārt aziāti, kuri savu etniskās dzimtenes valodu neprata, uzrādīja tādus pat rezultātus kā baltie studenti.
| Kurkumīns un piperīns aptur krūts audu cilmes šūnu vairošanos |
| Autors: Valters Grīviņš | |||
| Piektdiena, 08 janvāris 2010 21:26 | |||
|
"Ja mēs varam ierobežot cilmes šūnu daudzumu, mēs samazinām to šūnu skaitu, kas potenciāli var veidot audzējus," saka pētījuma vadošā autore Madhuri Kakarala, Mičiganas universitātes Medicīnas skolas klīniskā lektore internālajā medicīnā. Vēža cilmes veida šūnas ir īpašs, dažādiem audzēja tipiem atšķirīgs cilmes šūnu paveids (pastāv vairākas hipotēzes par to, kā šīs šūnas rodas), kas nodrošina patogēno šūnu augšanu un izplatīšanos. Šīs šūnas bieži vien ir izturīgas pret ķīmijterapijas un staru terapijas līdzekļiem un daudzi pētnieki uzskata, ka tieši tās izraisa metastāžu parādīšanos, kas ir 90% ar audzējiem saistīto nāves gadījumu cēlonis. Mičiganas universitātes zinātnieki ir pārliecināti, ka cilmes šūnu kontrole ir veids, kā panākt efektīvu vēža ārstēšanu un profilaksi - samazinot normālo cilmes šūnu skaitu, samazinās arī iespējamība, ka kāda no tām mutēs un kļūs par vēža izraisītāju. Šajā pētījumā tika izmantots kurkumīna un piperīna šķīdums, kura potenciāls bija aptuveni 20 reižu lielāks nekā parasti ar pārtiku uzņemtajā garšvielu daudzumā. Līdzīgā koncentrācijā attiecīgās aktīvās vielas ir pieejamas kapsulu veidā kā uztura bagātinātāji, taču zinātnieki norāda, ka pagaidām nav veiktas nekādas pārbaudes ar cilvēkiem un viņi vēl neiesaka vēža slimniekiem sākt to lietošanu. Pētnieki ar šūnām veica virkni testu, lai noteiktu kurkumīna un piperīna atsevišķo un kombinēto iedarbību. Noskaidrojās, ka piperīns pastiprina kurkumīna ietekmi un abas vielas kopā pārtrauc krūts audu cilmes šūnu pašatjaunošanās procesu. Tajā pat laikā pētītās vielas neietekmēja šūnu diferenciāciju - t.i. normālu attīstības procesu. "Tas pierāda, ka šīs vielas nav toksiskas veseliem krūšu audiem," saka Kakarala. "Sievietēm ar augstu krūts vēža risku šobrīd ir pieejami tādi profilaktiski preperāti kā tamoksifēns un raloksifēns, tomēr vairums izvairās no to lietošanas, jo šie medikamenti ir tik toksiski, ka var pat izraisīt cita veida audzēju veidošanos organismā. Tāpēc jau pati doma, ka līdzīgu efektu varētu sniegt praktiski nekaitīgas pārtikas piedevas ir ļoti saistoša." Atzīmējams arī, ka tamoksifēns un raloksifēns ir veidoti, lai aizkavētu ar estrogēnu saistīto krūts vēža paveidu attīstību, taču ļoti agresīvi audzēji, kas nereti izveidojas sievietēm ar krūts vēža gadījumiem ģimenes vēsturē bieži nav saistīti ar šī hormona metabolisma traucējumiem. Turpretī kurkumīns un piperīns iedarbojas tieši uz cilmes šūnām, tādējādi ierobežojot gan estrogēna pozitīvo, gan estrogēna negatīvo audzēju attīstību. Šobrīd zinātnieki gatavojas I fāzes klīniskā pētījuma veikšanai, lai noskaidrotu lielāko iespējamo cilvēkam administrējamo kurkumīna-piperīna devu. Paredzams, ka pētījums varētu sākties šī gada pavasarī, kad būs piesaistīts pietiekams skaits brīvprātīgo. Latvijā krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm un saslimstības struktūrā pēdējos gados stabili ieņem pirmo vietu, pēdējos desmit gados palielinājies par 15%. 2006.gadā ar krūts vēzi saslima 1004 sievietes. Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo valsts īstenoto tendenci medicīnas pakalpojumu pieejamības samazināšā, ieviešot jaunus maksas pakalpojumus un ceļot esošo cenas, sievietēm riska grupās būtu ieteicams iepazīties ar šo un citu dabas līdzekļu efektīvo pretvēža iedarbību pierādošo pētījumu rezultātiem un atbilstoši veidot savu ikdienas diētu, pēc nepieciešamības to papildinot ar atbilstošām pārtikas piedevām. Saistītais raksts: Āboli aizkavē krūts vēža attīstību. Avots: www2.med.umich.edu Šis raksts ir lasīts 1069 reizes
|
Mičiganas universitātes (ASV) Vispārējā Vēža Centra pētnieki atklājuši, ka tādas garšvielas kā kurkumīns, ko iegūst no Indijas auga turmerika un no melnajiem pipariem atvasinātais piperīns, ja to šķīdumu ievada krūts audu šūnu kultūrā, ierobežo cilmes šūnu vairošanos, nenodarot bojājumus parastajām, diferencētajām šūnām.
(mašīntulkojums, tāpēc nepārmetiet agramatiskumu)
Taivānas zinātnieki izstrādājušas mehānismu, ar plaušu vēzi smēķētājiem.
Ar jaunāko jautājums par specializētu medicīnisko publicēšanas klīnisko pētījumu Vēstnesī, ko publicē rakstu Taivānas zinātnieku grupa, kas veltīta ar plaušu vēzi mehānismu smēķētājiem.
Šis pētījums tika veikts ar vairāku grupu zinātniekus no dažādām universitātēm Taipejā. Grupa ar Taivānas zinātniekiem pirmo izdevies sniegt pierādījumus par molekulāro mehānismu, ar ko tabakas kancerogēno vielu sauc nitrozoamīna nikotīnatvasinātais ketons - NNK, kas aktivizē šūnu ražošanā olbaltumvielu, DNS metiltransferāze 1 - DNMT1. Šis proteīns ir atrodams lielos daudzumos vēža audos, un tās uzdevums ir pievienoties šūnu DNS nelielu organisko fragmentu - metilgrupām CH3.
Attiecībā, piemēram, šūnās, kas veido struktūru cilvēka plaušu un pelēm, kā arī audu paraugi no pacientiem ar plaušu vēzi, zinātnieki ir pierādījuši, ka NNK aktivizē vairāku veidu proteīniem, kas rada apspiešanu degradāciju DNMT1 un uzkrājas šūnas kodols, kas satur šūnas DNS. Pārmērīgs noturības metilgrupām Tas liek kodolpētniecības jomās DNS, kas ir gēni, kas nomāc vēža attīstību.
Kā rezultātā metilēt par šo gēnu funkcijas ir pārkāptas, kas parādās plaušu audu ļaundabīgo audzēju rezultātus. Autori norāda, ka līdzīgs mehānisms var rasties attiecībā uz citām slimībām, kas saistītas ar smēķēšanu.