Nākamnedēļ, 15. - 19.augustā, Satelīttehnoloģiju vasaras skolas ietvaros, Ventspili apmeklēs kosmosa industrijas esošie un topošie speciālisti no ASV, Vācijas un Baltijas valstīm.

Izglītība un zinātne politiskā līmenī bieži tiek piesauktas kā prioritāras nozares, no kurām lielā mērā atkarīga Latvijas attīstība nākotnē. Tomēr realitātē situācija pasliktinās, un ne tikai tāpēc, ka ir nepietiekams finansējums. LJZA valdes priekšsēdētājs G. Turlajs uzsvēra: „Zinātniskās darbības vides sakārtošanai, jauno talantu piesaistīšanai un birokrātisko šķēršļu mazināšanai jābūt prioritātēm, neatkarīgi no piešķirtā finansējuma apjoma zinātnei."

Ideja skujas pārvērst zeltā, mežzinātnes institūta "Silava" profesoru izauklēta, jau vairākus gadus it kā nemanāmi, tomēr iekarojusi tirgu un kāpina apjomus.

Anna Lielpētere mācās Rīgas Franču liceja 12. klasē, un vidusskolas laikā ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu ķīmijā par tēmu „Jaunu nesimetriski aizvietotu 1,4-dihidropiridīnu sintēze un to ķīmisko un elektroķīmisko īpašību izpēte".

Saņemot Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu, jūs savu akadēmisko lekciju veltījāt savai specialitātei netradicionālai tēmai - inovācijām Latvijā. Par to pēc tam teica - tā likbeza (analfabētisma likvidēšana - krievu valodā) nolūkā būtu jānoklausās visiem valdības un Saeimas locekļiem. Inovatīvā snieguma ziņā Latvija ir viena no visatpalikušākajām valstīm Eiropā. Ražotāji pārmet zinātniekiem, ka tie strādā tikai savam priekam un neko nedod tautsaimniecībai, tie savukārt neko nevar dot, ja nav inovatīvajiem pētījumiem piemērotas bāzes, kur savas idejas novest līdz praktiskam pielietojumam. Kā radās šāds apburtais loks? Ko zaudēja Organiskās sintēzes institūts?

Lasīt visu rakstu: www.lza.lv

Projekta mērķis ir - gan veidot sabiedrisko domu par labu atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai (sadarbībā ar pašvaldībām, valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām), gan arī praktiski palīdzēt tiem, kas darbojas vai vēlas darboties šajā tautsaimniecības nozarē.