|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Piektdiena, 29 jūlijs 2011 13:07 |
|
 Plašajam askrobīnskābes jeb vitamīna C iedarbības spektram klāt nākusi jauna funkcija - izrādās, bez tā klātbūtnes nav iespējama arī korekta nervu šūnu darbība. Šādu atklājumu izdarījuši Oregonas (ASV) Veselības un Zinātnes universitātes pētnieki, kuru raksts publicēts izdevuma "Journal of Neuroscience" 29. jūnija numurā.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Piektdiena, 26 marts 2010 00:38 |
 Jau iepriekš bija zināms, ka saindēšanās ar augstas koncentrācijas svinu saturošām vielām, piemēram etilēto benzīnu, var izsaukt hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindromam raksturīgas izpausmes. Tomēr jaunākie pētījumi ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka šos traucējumus var izraisīt arī tā dēvētais fona piesārņojums.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Svētdiena, 21 marts 2010 14:28 |
 Kā pierādīts vairākos pētījumos, padsmitniekiem, līdz ar pubertātes iestāšanos ievērojami samazinās spējas apgūt jaunas valodas un tādas telpiskās prasmes kā, piemēram, video spēļu vadību. Nesen žurnālā "Science" publicētā rakstā šī parādība tiek saistīta ar receptoru alpha4-beta-delta GABA, kas pubertātes laikā pastiprināti sāk veidoties hipokampā - smadzeņu daļā, kura atbildīga par mācīšanos un atmiņu.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Piektdiena, 18 decembris 2009 23:30 |
 Apmācība un ilglaicīgu atmiņu veidošanās dzīvniekiem balstās uz pastāvīgu jaunu saišu veidošanos un veco atmiršanu starp smadzeņu neironiem. Amerikāņu neirobiologiem pirmoreiz izdevās detalizēti izsekot šiem procesiem peļu apmācības gaitā. Izrādījās, ka apmācības laikā dendrīti (sazaroti neironu "ieejas" izaugumi) veido daudzus jaunus sazarojumus, kuru skaits korelē ar apmācības efektivitāti. Pēc treniņu beigām liela daļa no jaunajiem izaugumiem atmirst, taču daži saglabājas uz visu dzīvi, tā nodrošinot ilgstošu iegūtu atmiņu un prasmju saglabāšanos.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Otrdiena, 06 oktobris 2009 21:19 |
 Amerikāņu biologi eksperimentāli parādījuši, ka cilvēka smadzeņu attīstības procesā šūnās - neironu priekštecēs norit mobīlo ģenētisko elementu - retrotranspozonu L1 - aktivizēšanās. Retrotranspozoni savairojas un ievietojas dažādos topošo neironu genoma posmos, kas izraisa neironu īpašību izmaiņas un gala rezultātā var ietekmēt visu smadzeņu darbību. Iespējams, šis mehānisms daļēji izskaidro cilvēcisko personību unikālo un daudzveidīgo dabu.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Pirmdiena, 27 aprīlis 2009 10:22 |
 Virkne neirologu uzskata, ka katram cilvēkam smadzenēs nemitīgi skan sava "melodija", kuras tempu un tonalitāti nosaka noskaņojums, prāta stāvoklis un smadzeņu fizioloģiskās īpatnības. Kad "melodiju" ieraksta, pārvērš mums pierastā mūzikas formātā un atskaņo, piemēram ārkārtas dienestu darbiniekam vai ugunsdzēsējam - tā var pastiprināt reakciju krīzes brīžos vai palīdzēt nomierināties pēc strespilna darba.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Trešdiena, 08 aprīlis 2009 09:21 |
|
Ilgu gadu meklējumu rezultātā neirofiziologiem izdevies spert pirmo soli atmiņu rediģēšanā - viņi ir atraduši pamatvielu, kura atbild par atmiņu. Ar speciāla preperāta palīdzību zinātniekiem izdevies apspiest tās darbību, dzēšot no atmiņas informāciju. Ar savu atklājumi viņi grib palīdzēt cilvēkiem dzēst atmiņas par fobijām, smagiem zaudējumiem un sliktiem ieradumiem, un nākotnē arī cīnīties pret vecuma sklerozi. Šādu eksperimentu pretinieki, savukārt, brīdina, ka „atmiņas eleksīrs" dažiem palīdzēs atbrīvoties no sirdsapziņas pārmetumiem un pat izprovocēs bruņošanās sacensību.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
|
|
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 Nākamā > Beigas >>
|
|
Lapa 1 no 2 |
