Skaitļu secību cilvēki parasti iedomājas horizontālu rindu veidā, turklāt mazie skaitļi atrodas pa kreisi, bet lielie - pa labi. Asprātīgos eksperimentos ar brillēm, kas pārvietoja attēlu pa kreisi vai labi, itāļu psihologi parādīja, ka domu priekšstati par laika sprīžu ilgumu pakļaujas tai pašai likumsakarībai: īsie intervāli mums šķiet "kreisie", garie - "labie".

Monašas universitātes (Austrālija) pētnieki eksperimentāli noskaidrojuši, ka autoceļu malās izvietotās reklāmas var bīstami apmulsināt vadītājus, īpaši gados vecākus cilvēkus. Pētījumā atklājās, ka ceļmalu vizuālie objekti aizkavē vadītāja reakcijas laiku vidēji par pusi sekundes, tādējādi neļaujot laicīgi pamanīt uz brauktuves notiekošās izmaiņas.

Jaunā, 19. martā žurnālā Current Biology publicētā pētījumā noskaidrots, ka Āfrikas iedzimtie, kuri nekad nav klausījušies Rietumu radio var noteikt kādi mūzikas fragmenti atbilst priecīgām, kādi bēdīgam un kādi - draudošām emocijām. Pētījums pierāda, ka šo trīs pamatemociju izpausme mūzikā ir universāli atpazīstama.

Jauns Britu Kolumbijas (Kanāda) universitātes zinātnieku pētījums nolīdzina asumus senajā tirgziņu un psihologu strīdā par to, kura krāsa, - sarkanā vai zilā,- spēcīgāk ierosina uztveres procesus smadzenēs, tādējādi kļūstot par noderīgāku līdzekli reklāmu veidotāju grafiskajā arsenālā.

Smaržas ietekmē mūsu sapņu saturu, teikts ASV Otolaringoloģijas Akadēmijas gadskārtējā konferencē Čikāgā prezentētā jaunā pētījumā.

Vācu zinātnieki izmantojuši speciālas ēteriskas vielas ar negatīvām un pozitīvām smaržām (“sapuvušās olas” pret “rozēm”), lai stimulētu eksperimenta dalībnieku izjūtas miegā.