|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Piektdiena, 29 jūlijs 2011 13:07 |
|
 Plašajam askrobīnskābes jeb vitamīna C iedarbības spektram klāt nākusi jauna funkcija - izrādās, bez tā klātbūtnes nav iespējama arī korekta nervu šūnu darbība. Šādu atklājumu izdarījuši Oregonas (ASV) Veselības un Zinātnes universitātes pētnieki, kuru raksts publicēts izdevuma "Journal of Neuroscience" 29. jūnija numurā.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Svētdiena, 18 aprīlis 2010 12:25 |
 Filosofs Daniels Denets (Daniel Dennett) un socioloģe Linda Laskola (Linda LaScola) no Tafta universitātes (ASV) Kognitīvo studiju centra publicējuši rezultātus pirmajam pētījumam par maz zināmu un ļoti grūti pētāmu sociālkulturālu parādību: reliģiskās institūcijās strādājošiem priesteriem - ateistiem. Izvērstas anonīmas intervijas ar piecu protestantisko baznīcu pārstāvjiem sniedza skaidrību par iemesliem, kas liek garīdzniekiem-ateistiem turpināt kalpošanu Dievam, kuram viņi vairs netic.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Piektdiena, 26 marts 2010 00:38 |
 Jau iepriekš bija zināms, ka saindēšanās ar augstas koncentrācijas svinu saturošām vielām, piemēram etilēto benzīnu, var izsaukt hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindromam raksturīgas izpausmes. Tomēr jaunākie pētījumi ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka šos traucējumus var izraisīt arī tā dēvētais fona piesārņojums.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Svētdiena, 21 marts 2010 14:28 |
 Kā pierādīts vairākos pētījumos, padsmitniekiem, līdz ar pubertātes iestāšanos ievērojami samazinās spējas apgūt jaunas valodas un tādas telpiskās prasmes kā, piemēram, video spēļu vadību. Nesen žurnālā "Science" publicētā rakstā šī parādība tiek saistīta ar receptoru alpha4-beta-delta GABA, kas pubertātes laikā pastiprināti sāk veidoties hipokampā - smadzeņu daļā, kura atbildīga par mācīšanos un atmiņu.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Piektdiena, 18 decembris 2009 23:30 |
 Apmācība un ilglaicīgu atmiņu veidošanās dzīvniekiem balstās uz pastāvīgu jaunu saišu veidošanos un veco atmiršanu starp smadzeņu neironiem. Amerikāņu neirobiologiem pirmoreiz izdevās detalizēti izsekot šiem procesiem peļu apmācības gaitā. Izrādījās, ka apmācības laikā dendrīti (sazaroti neironu "ieejas" izaugumi) veido daudzus jaunus sazarojumus, kuru skaits korelē ar apmācības efektivitāti. Pēc treniņu beigām liela daļa no jaunajiem izaugumiem atmirst, taču daži saglabājas uz visu dzīvi, tā nodrošinot ilgstošu iegūtu atmiņu un prasmju saglabāšanos.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Trešdiena, 16 decembris 2009 19:41 |
|
 Zinātnieku grupa ierakstīja 30 franču un 30 vācu jaundzimušo raudas un izanalizēja to akustiskos raksturlielumus. Izrādījās, ka jau 2-5 dienas veci zīdaiņi raud dažādi: franču bērniem tonis kliedziena beigās paaugstinās, bet vācu - pazeminās. Standarta melodiskās kontūras šajās valodās ir veidotas tieši tā: franču valodā toņa augstums intonācijas vienības beigās paaugstinās, bet vācu valodā - krītas. Visdrīzāk bērni spēju atkārtot dzimtās valodas melodiskās īpašības iegūst vēl pirms dzimšanas.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Otrdiena, 06 oktobris 2009 21:19 |
 Amerikāņu biologi eksperimentāli parādījuši, ka cilvēka smadzeņu attīstības procesā šūnās - neironu priekštecēs norit mobīlo ģenētisko elementu - retrotranspozonu L1 - aktivizēšanās. Retrotranspozoni savairojas un ievietojas dažādos topošo neironu genoma posmos, kas izraisa neironu īpašību izmaiņas un gala rezultātā var ietekmēt visu smadzeņu darbību. Iespējams, šis mehānisms daļēji izskaidro cilvēcisko personību unikālo un daudzveidīgo dabu.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
|
|
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 Nākamā > Beigas >>
|
|
Lapa 1 no 3 |
