Eksperimenti liecina, ka auksta (istabas temperatūras) grafīta saspiešana spiedienā, lielākā par 100 tūkstošiem atmosfēru, izraisa jauna oglekļa stāvokļa parādīšanos, pārveidojoties tā iekšējai struktūrai un izmainoties fizikālajām īpašībām. Ķīniešu, amerikāņu un krievu zinātnieku grupai izdevās teorētiski aprēķināt tādos apstākļos esoša grafīta struktūru un noskaidrot, ka šo neatpazīto oglekļa stāvokli ir jāidentificē kā jaunu tā alotropo formu. Pētnieki šo stāvokli nosauca par M-oglekli.

Vairākus gadsimtus baltais fosfors (P4) ir pazīstams, kā viena no bīstamākajām ķimikālijām. Tā viegli uzliesmo nonākot saskarē ar gaisu un nav nodzēšama, ja vien netiek norobežota skābekļa padeve. Tomēr drīzumā šīs ķīmiski ārkārtīgi aktīvās un bīstamās vielas uzglabāšanas un pārvadāšanas problēmas būs atrisinātas, jo Kembridžas (Lielbritānija) un Jivaskilas (Somija) universitātes zinātnieki atraduši veidu, kā panākt baltā fosfora "iegrožošanu". Pētījuma pārskats publicēts žurnāla Science šīs nedēļas numurā.

Ziemeļaustrumu universitātes un Nacionālā Tehnoloģiju un Standartu institūta (ASV) pētnieki nejauši atklāja, ka iepriekš pat nepamanīts ūdeņraža ieguves Saules šūnā izmantoto titāna nanocaurulīšu (attēlā) ražošanas blakusprodukts ievērojami uzlabo ierīces darbību. Nesen publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka kontrolējot kālija nosēdumu daudzumu uz jaunās, daudzsološās alternatīvās enerģijas sistēmas nanocaurulīšu virsmas, iespējams panākt nozīmīgu patērētās elektriskās strāvas ietaupījumu.

Toronto universitātes Ķīmijas nodaļas zinātnieki uz dzelzs bāzes izveidojuši "zaļu" katalizatoru, kas varētu aizvietot daudz dārgākos un toksiskos platīna rindas metālus, kurus šobrīd izmanto, lai rūpnieciskos ķīmiskos procesos iegūtu medikamentus, sintētiskās smaržvielas un garšvielas.