Īsumā:
LEIČESTERŠĪRĀ RAŽOS "ZAĻOS" ŠĶĪDINĀTĀJUS
13.06.2009.
Leičesteršīras (Lielbritānija) universitātes uzņēmums Scionix Jonizēto Šķīdumu Demonstrātora (Ionic Liquids Demonstrator) projekta ietvaros izveidojis 3. jūnijā oficiāli atklātu ražotni, kurā eksperimentāli pētīs iespēju aizvietot rūpnieciskajos materiālu apstrādes elektroprocesos izmantotos spēcīgo skābju šķīdinātājus ar netoksiskiem, videi draudzīgiem jonizētiem šķīdumiem. Scionix sadarbosies ar vietējiem rūpniekiem un uzņēmuma direktors, universitātes profesors Endijs Ebots cer, ka "jaunā tehnoloģija paplašinās viņu produkcijas klāstu". Kur ir Latvijas universitātes eksperimentālās ražotnes?
ATRASTS PLIKGALVĪBU IZRAISOŠAIS GĒNS
06.06.2009.
Veicot eksperimentus ar pelēm, Keijo universitātes (Japānā) zinātniekiem izdevies identificēt gēnu Sox21, kura trūkums, šķiet, noved pie plikgalvības. Pētot cilvēka ādas paraugus, speciālisti arī uz tiem konstatējuši šā gēna klātbūtni un uzskata, ka atklājums ļaus izstrādāt medikamentus pret plikgalvību.
Zinātnieki norādījuši, ka šis gēns, spriežot pēc visa, ir atbildīgs par olbaltumvielas keratīna, kas ir galvenā matu sastāvdaļa, veidošanos.
Japāņu zinātnieki konstatējuši, ka gēna trūkums neietekmē apmatojuma augšanas ciklu, kas pelēm ir aptuveni 25 dienas. Taču grauzējiem, kuriem šā gēna nebija, apmatojums pēc maksimuma sasniegšanas (aptuveni cikla 11. dienā) sāka strauji izzust.
Pagājušā gada rudenī Bonnas universitātes speciālisti Aksela Hilmera vadībā veica pētījumu, kura rezultāti liecināja, ka vīriešiem nosliece uz plikpaurību ir tieši atkarīga no gēnu kombinācijas 20. hromosomā. Jaunais pētījums nav pretrunā ar šiem rezultātiem, uzsver J. Saga, piebilstot, ka zinātniekus gaida vēl ļoti plašs darbalauks, lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz cilvēka apmatojuma rašanos atstāj ne tikai viena konkrēta gēna klātbūtne, bet arī dažādas gēnu kombinācijas.
ZEMES "SIRDSPUKSTU" SITIENU BIEŽUMS - 1 REIZE 15 MILJONOS GADU
26.05.2009.
Analizējot datus par Zemes garozas biezumu Vidusatlantijas grēdā okeāna dibenā starp Islandi un Grenlandi, Norvēģijas seismologi konstatēja dažus sabiezinātus apgabalus. Šādus sabiezinājumus pēc pētnieku domām veido tā sauktie "plumi", - augšupejošas magmas straumes planētas mantijā. Tika izteikts pieņēmums, ka sabiezējumi formējas periodiski atkārtojošos plumu „sitienu" ietekmē, bet pēc tam šie apgabali migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Salīdzinot Vidusatlantijas un Havaju salu reģiona plumu biežumu, pētnieki ieguva vienādus rezultātus, kas ļāva secināt, ka izdevies atklāt uz visu planētu attiecināmu likumsakarību. Saskaņā ar autoru aprēķiniem, augšupejošas straumes mantijā rodas Zemes kodola periodiskas sasilšanas ietekmē aptuveni katrus 15 miljonus gadu.
AUGOS ATROD "DZĪVNIEKU" PIGMENTU
22.05.2009.
Floridas zinātnieki atklājuši, ka bilirubīns, ko līdz šim uzskatīja par tikai dzīvnieku valstī sastopamu pigmentu atrodams arī dažos augos, tai skaitā eksotiskajā "paradīzes koka baltajā putnā" (Strelitzia nicolai).
Bilirubīns ir brūni dzeltena substance, kas rodas aknās, tur sabrūkot hemaglobīnam. Gadījumos, kad aknu darbība tiek traucēta, kā piemēram, saslimšanā ar zīdaiņu dzelti vai hepatītu tieši bilirubīns ir viela, kas veido pazīstamo dzeltenīgo ādas un acu ābolu nokrāsu.
Zinātnieki, izmantojot šķidrumu hromatogrāfiju un magnetisko rezonansi, konstatēja, ka bilirubīnu satur gan "baltā putna", gan dažu radniecīgu augu sēklas un augļi. Tagad viņiem jāatbild uz jautājumu, kādi evolucionārās attīstības aspekti izsaukuši šādas vielas sintēzi augos.
BIODEGVIELA VAI BIOELEKTRĪBA?
11.05.2009.
Jaunā, žurnālā Science publicētā pētījumā ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka biomasas izmantošana ir par 80% efektīvāka, ja no tās ražo nevis degvielu, bet elektrību. Apkopojot datus, pētnieki secinājuši, ka ieguldījumi biodegvielas ražotnēs ir ekonomiski nepamatoti.
Turklāt, ja biomasas elektrostacijām izbūvē iekārtas degšanā izdalītā CO2 noglabāšanai zem zemes, var iegūt enerģiju ar tā dēvēto negatīvo oglekļa vērtību, kas var ievērojami samazināt šīs gāzes dadzumu atmosfērā. Atzīmējams, ka analīzes modelī netika ņemts vērā biomasu sadedzinot iegūtais siltums, ko izmantojot koģenerācijā kopējā efektivitāte var palielināties par vēl 20-30%.
Celulozes procesa etanola ražotāji gan norāda, ka vēl esot pāragri izsludināt uzvarētājus, jo biodegvielai esot sava, pagaidām ar elektrību neaizvietojama niša - teritorijas, kur nav pieejama regulāra elektromobīļu akumulatoru uzlāde, kā arī, smagsvara un aviopārvadājumi, kuriem nepieciešamās jaudas mūsdienu elektroķīmiskie akumulatori nespēj nodrošināt.
TONĀLĀS VALODAS ATTĪSTA ABSOLŪTO DZIRDI
06.05.2009.
Ja vēlaties, lai jūsu bērnam būtu tāda pati absolūtā dzirde, kā muzikālajiem ģēnijiem Šopēnam vai Mocartam, tad sāciet pēc iespējas agrāk viņam mācīt mandarīnu vai vjetnamiešu valodu.
Eiropiešu vidū absolūtā dzirde ir reta parādība – tiek lēsts, ka atsevišķu toni pareizi noteikt spēj tikai viens no 10 000 (proporcijai ievērojami pieaugot muzikālo izglītību agri uzsākušo bērnu vidū). Toties, piemēram, Ķīnā šādas spējas ir plaši izplatītas un netiek uzskatītas par kaut ko ļoti īpašu.
Izrādās tieši valodas tonalitāte, kad nereti izrunātā vārda tonis nosaka tā nozīmi, nevis iedzimtība nosaka perfektās dzirdes attīstību. Diāna Doiča no Kalifornijas universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidrojās, ka tie aziātu (pētīti tika ķīnieši un vjetnamieši) studenti, kuri tekoši runā vecāku valodā spēja pareizi atpazīt 90% no atskaņotajām notīm. Savukārt aziāti, kuri savu etniskās dzimtenes valodu neprata, uzrādīja tādus pat rezultātus kā baltie studenti.
| Baltijā veikti zinātniskie aprēķini 10 miljonu procesorstundu apjomā |
| Trešdiena, 16 jūnijs 2010 13:12 | |
|
Vērienīgā Eiropas Savienības projekta „BalticGrid" ietvaros izveidotā infrastruktūra palīdzējusi nodrošināt Baltijas reģiona pētniekiem iespēju veikt zinātniskos aprēķinus 10 miljonu procesorstundu apjomā. Tie izdarīti pēdējo divu gadu laikā ar Grid aprēķinu tīklu palīdzību. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) pārstāvji skaidro, ka vēsturiski Eiropas zinātnieku Grid tīkls, tāpat kā savulaik vispasaules tīmeklis, tapis CERN (Eiropas organizācija kodolenerģijas pētījumiem) paspārnē, lai palīdzētu risināt apjomīgus kodolfizikas uzdevumus. Grid tehnoloģija jeb „režģa skaitļošana" ļauj pētniekiem veikt zinātniskos aprēķinus būtiski lielākos apjomos un ātrākā laikā, tādējādi ievērojami paaugstinot pētnieciskā procesa efektivitāti un ražīgumu. Grid izmantošana ļauj veikt lielāku skaitu simulāciju un modelējamo konfigurāciju pārbaudi, ātrāk atrodot labākos risinājumus konkrētajām pētāmajām problēmām. Grid darbības princips ir vienkāršs. Viena superdatora vietā matemātisku aprēķinu veikšanai tiek izmantoti tā dēvētie klāsteri (tīkla datoru vienības), kas sastāv no vienotā sistēmā savienotiem daudziem jaudīgiem datoriem (atsevišķos gadījumos tie var būt pat simti vai tūkstoši mazāku datoru). Katra šāda klāstera darbību savukārt koordinē viens „virsdators", kas palīdz matemātiskos aprēķinus veikt vienlaikus uz vairākiem procesoriem. Tādā veidā tiek taupīts laiks, kas vajadzīgs pat milzīgas jaudas superdatoriem, lai atrisinātu pietiekami lielus un komplicētus uzdevumus. Tiesa, lai varētu izmantot šo tehnoloģiju piedāvātās iespējas, vispirms zinātniekiem nācās sagatavot programmas, kas ir spējīgas veikt aprēķinus uz vairākiem procesoriem vienlaikus. Tas ir - izdomāt, kā „saskaldīt" uzdevumus vairākās daļās, katru no kurām pēc tam attiecīgi rēķina savs procesors. „Joprojām ir ļoti daudz zinātnisko aprēķinu, kurus nevar risināt nedz uz vienkodolu, nedz četrkodolu vai pat sešpadsmit kodolu serveriem. Lai arī nākotnē būtiski pieaugs pieejamo skaitļošanas kodolu skaits jeb jauda serveros, viens serveris nekad nebūs risinājums nopietniem zinātniskajiem aprēķiniem. Tāpēc vienmēr būs jāmeklē tehnoloģijas un risinājumi, kas varēs vairākus serverus apvienot kopā, veidojot klāsterus. Savukārt, ja runājam par vēl lielākiem aprēķiniem, atkal jau būs jāprot apvienot vairākus klasterus kopā vēl apjomīgākā struktūrā - režģī vai tā dēvētajā „mākoņinfrastruktūrā" (Cloud). Šī tad attiecīgi nākotnē varētu kļūt par jaunu paradigmu Grid tīklu attīstībā," stāsta Edgars Znots. Koplieto skaitļošanas resursus Pašlaik Latvijā ir uzstādīti četri klāsteri. Divi no tiem atrodas Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, bet divi - Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Abas šīs organizācijas bija BalticGrid projekta partneri no Latvijas un faktiski aizsāka Grid tīklu ieviešanu un izmantošanu Latvijā. Latvijas zinātnieki, pateicoties Grid tīkliem, guvuši panākumus tādos projektos kā mākslīgā intelekta pētniecība un „SemTi-Kamols" (Semantiskā tīmekļa kamols), kuru mērķis ir padarīt rakstveida informāciju „saprotamu" ne tikai cilvēkiem, bet arī automatizētām datorprogrammām. Tāpat Latvijā tiek izdarīti aprēķini saistībā ar signālu apstrādi un datu pārraides protokolu simulāciju, ko veic RTU zinātnieki. Vēl režģa vidē tiek realizēti aprēķini saistībā ar kompozītmateriālu izpēti un konstrukciju modelēšanu, ko veic RTU Būvniecības fakultātes (RTU BF) pētnieki. Ievērojamus skaitļošanas resursus izmanto arī LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētnieki, kas veic katalītisko sakausējumu modelēšanu un īpašību izpēti ar skaitlisko metožu palīdzību. Izmanto „Lielā sprādziena" pētniecībai Grid tīklu tehnoloģija ir cieši saistīta ar Lielā hadronu kolaidera (Large Hadron Collider jeb LHC) pētījumu rezultātu datu apstrādi. Tas šobrīd ir vislielākās enerģijas elementārdaļiņu paātrinātājs pasaulē, kas darbojas Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) ietvaros. LHC galvenā tuneļa garums vien ir 26,7 km un tas izbūvēts apmēram 100 m dziļumā Francijas un Šveices teritorijā. Lādēto daļiņu kūļu noturēšanai un korekcijai izmantoti 1624 supravadoši magnēti ar kopējo garumu virs 22 km. Grid tīkli vispirms tika radīti tieši Lielā hadronu kolaidera datu apstrādei. Un tikai vēlāk tos sāka izmantot arī citos zinātniskos pētījumos. Tāpēc, lai arī Latvijas zinātnieki nav tieši iesaistīti elementārdaļiņu pētniecībā, projekta realizācijā gūtie sasniegumi ir izmantojami arī Latvijā. Pateicoties vairākiem Eiropas Savienības (ES) finansētiem Grid attīstības projektiem, daudzās valstīs ir uzkrāta liela pieredze šo tīklu veidošanā. Šīs zināšanas Eiropas līmenī apkopo projekts EGEE, kas ir akronīms no „Enabling grids for e-science" (Grid pakalpojumu nodrošināšana e-zinātnei). Gadu laikā gūtā pieredze un Eiropas Komisijas vēlme attīstīt šo programmu tālāk, sekmēja Grid tehnoloģiju ienākšanu arī Baltijā. Pirmais šāda rakstura projekts, kurā piedalās arī Latvijas zinātnieki, bija tieši BalticGrid. „Mēs esam ļoti pateicīgi kā Eiropas Komisijai, tā arī Izglītības un zinātnes ministrijai par iespējām, kuras mums tika dotas saistībā ar visiem šiem projektiem. Taču īpaši būtu jāpateicas visiem tiem Latvijas zinātniekiem, kas iesaistījās un aktīvi izmantoja šo lielisko iespēju, tādā veidā atvieglojot gan savu darbu, gan arī demonstrējot citu valstu speciālistiem, uz ko patiesībā esam spējīgi zinātniski pētnieciskajā darbā," uzsver LU MII Akadēmiskās laboratorijas „SigmaNet" vadītāja Baiba Kaškina. Rīgā, 2010. gada 16. jūnijā. LU MII Tīkla risinājumu daļas sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Tālrunis: +371 28607446 E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Internets: http://www.lumii.lv Šis raksts ir lasīts 8023 reizes
|




