Vērienīgā Eiropas Savienības projekta „BalticGrid" ietvaros izveidotā infrastruktūra palīdzējusi nodrošināt Baltijas reģiona pētniekiem iespēju veikt zinātniskos aprēķinus 10 miljonu procesorstundu apjomā. Tie izdarīti pēdējo divu gadu laikā ar Grid aprēķinu tīklu palīdzību.

Izraēlas zinātniekiem no Haifas Tehnoloģiskā institūta pirmo reizi izdevies rubīdija atomu Bozes-Einšteina kondensātā radīt gravitācijas melnā cauruma analogu - akustisko melno caurumu. Šim caurumam, tāpat kā īstajam melnajam caurumam, pastāv notikumu horizonts, kura robežās skaņas svārstības nevar to pamest. Pēc zinātnieku domām, radot skaņas svārstības tāda objekta notikumu horizonta tuvumā, varēs reģistrēt skaņas izstarojumu ar savu siltuma spektru, analoģisku gravitācijas melnā cauruma Hokinga starojumam. Ja zinātniekiem nākotnē izdosies eksperimentāli fiksēt šādu akustisko starojumu no kondensāta, tad tas būs netiešs pierādījums par Hokinga starojuma esamības realitāti.

Eksperimenti liecina, ka auksta (istabas temperatūras) grafīta saspiešana spiedienā, lielākā par 100 tūkstošiem atmosfēru, izraisa jauna oglekļa stāvokļa parādīšanos, pārveidojoties tā iekšējai struktūrai un izmainoties fizikālajām īpašībām. Ķīniešu, amerikāņu un krievu zinātnieku grupai izdevās teorētiski aprēķināt tādos apstākļos esoša grafīta struktūru un noskaidrot, ka šo neatpazīto oglekļa stāvokli ir jāidentificē kā jaunu tā alotropo formu. Pētnieki šo stāvokli nosauca par M-oglekli.

Vairākus gadsimtus baltais fosfors (P4) ir pazīstams, kā viena no bīstamākajām ķimikālijām. Tā viegli uzliesmo nonākot saskarē ar gaisu un nav nodzēšama, ja vien netiek norobežota skābekļa padeve. Tomēr drīzumā šīs ķīmiski ārkārtīgi aktīvās un bīstamās vielas uzglabāšanas un pārvadāšanas problēmas būs atrisinātas, jo Kembridžas (Lielbritānija) un Jivaskilas (Somija) universitātes zinātnieki atraduši veidu, kā panākt baltā fosfora "iegrožošanu". Pētījuma pārskats publicēts žurnāla Science šīs nedēļas numurā.