Fizika&Ķīmija
Mēģenē "uzplaukst" mikroskopiski minerālu "ziedi"
(0)- Publicēts: Otrdiena, 04 jūnijs 2013 00:00
Mēs esam pieraduši, ka krāšņus, dabas radītus ziedus var atveidot prasmīga mākslinieka ota, zīmulis vai kalts. Tagad to spēj arī ķīmiķis - Hārvada universitātes laboratorijas mēģenē uz stikla virsmas izauguši brīnišķīgi kristālu veidojumi, kas tik ļoti atgādina ziedošu dārza dobi, ka, skatoties uz attēliem, pirmajā brīdī var pat nepamanīt atšķirību. Vēl neticamāki šie ķīmiskie ziedi šķiet tad, kad uzzinam, ka to garums mērāms nevis centimetros, bet mikronos.
Jauni nanofiltri ūdens attīrīšanai no antibiotikām izmantos baktēriju proteīnu pumpjus un Saules gaismas enerģiju
(0)- Publicēts: Trešdiena, 24 aprīlis 2013 00:00
Arvien pieaugošā antibiotiku lietošana cilvēku medicīnā, veterinārijā, kā arī lopkopībā un zivjkopībā veicina jaunu un jaunu pret antibiotikām noturīgu gēnu rašanos baktērijām, tādējādi radot bažas par dažādu, līdz šim viegli ārstējamu infekciju nekontrolējamu izplatīšanos un saslimšanas smaguma pieaugumu. Tikai Eiropā vien gadā tiek patērēts vairāk nekā 10 000 tonnu antibiotiku un liela daļa no tām, no 30 līdz pat 60%, cilvēku un dzīvnieku organismos nepārstrādātas nonāk apkārtējā vidē, bet no tās - gan ar pārtikas, gan ūdens starpniecību - cilvēku patēriņā. Līdztekus noturības izraisīšanai toksiskām baktērijām, antibiotikas, nonākušas ūdenstilpnēs, nogalina daudzus derīgus mikroorganismus, kā arī izraisa dažādus veselības traucējumus zivīm un abiniekiem, tādējādi daudzos veidos negatīvi ietekmējot ekosistēmu līdzsvaru un barības ķēdes.
Ja tieši panākt antibiotiku lietošanas apjomu samazināšanu nav zinātnieku spēkos - tas, ņemot vērā virknē pētījumu publicētos faktus un no tiem izrietošos draudīgos secinājumus, pieņemot attiecīgus normatīvos aktus un industrijas regulācijas, jādara politiķiem, tad sekundārā ierobežošana, tai skaitā ūdens attīrīšanas iekārtu efektivitātes palielināšana ir tieši atkarīga no zinātnieku panākumiem jaunu tehnoloģiju izstrādē.
Savu risinājumu ūdens attīrīšanai no antibiotikām un citiem kaitīgiem piesārņojuma veidiem piedāvā Cincinati (ASV) universitātes pētnieki, kuri izdevumā "Nano Letters" 13. aprīlī publicētā rakstā ziņo par panākumiem jauna nanofiltra izstrādē.
Jauns materiāls ražos elektrību, izmantojot ūdens tvaikus
(1)- Publicēts: Ceturtdiena, 24 janvāris 2013 00:00
Masačūsetas Tehnoloģiju institūta inženieri (ASV) izstrādājuši jaunu organisku materiālu, kas var ražot enerģiju, izmantojot visuresošu avotu: ūdens tvaikus.
Tuvojas diena, kad zelts vairs nebūs dzeltens
(0)- Publicēts: Pirmdiena, 19 novembris 2012 00:00
Zelts un sudrabs - dzeltenais un baltais metāls - simbolizē šķietami nemainīgas vērtības. Tomēr drīz mūsu ikoniskie priekšstati par šo dārgmetālu krāsu var sākt mainīties - Sauthemptonas (Lielbritānija) universitātes zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju, kas zeltam vai jebkuram citam metālam var likt mirdzēt visdažādākajās krāsās.
Atkārtots eksperiments apstiprina: neitrīno ceļo ātrāk par gaismu
(0)- Publicēts: Sestdiena, 26 novembris 2011 00:00
- Autors: Valters Grīviņš
23. septembrī Eiropas kodolpētījumu centra CERN zinātnieki nāca klajā ar ziņojumu par eksperimenta rezultātiem, kuri liecina, ka elementārdaļiņas neitrīno var ceļot telpā ātrāk par gaismu. Ņemot vērā, ka Einšteina speciālā relativitātes teorija postulē, ka vakuumā nekas nevar pārvietoties ātrāk par gaismu, šis paziņojums fiziķu vidū tika uzņemts ar krietnu skepses devu. Tagad jauns šo pašu pētnieku iegūts rezultāts apstiprina iepriekš publicētos datus.
Nobela prēmija ķīmijā 2009
(0)- Publicēts: Sestdiena, 24 oktobris 2009 00:00
Nobela prēmiju ķīmijā šajā gadā sadalīs trīs bioķīmiķi: Ada Jonata (Ada E. Yonath) no Vaicmana institūta Izraēlā, Venkatramans (Venki) Ramakrišnans (Venkatraman "Venki" Ramakrishnan), ASV pilsonis, kas šobrīd strādā Kembridžas universitātes Medicīniskās pētniecības Padomes Molekulārās bioloģijas laboratorijā, un Tomass Staics (Thomas A. Steitz) no Jēla universitātes.
Nobela prēmija fizikā 2009
(0)- Publicēts: Piektdiena, 23 oktobris 2009 00:00
Ar 2009. gada Nobela prēmiju fizikā ir apbalvoti trīs cilvēki - ķīnietis Čārlzs Kao un amerikāņi Vilards Voils un Džordžs Smits - par pētījumiem informācijas tehnoloģiju jomā. Kao stāvēja pie optisko šķiedru datu pārraides tehnoloģijas šūpuļa, bet Boils un Smits izgudroja pusvadītāju ierīci, kas ļāva tiešā veidā, iztiekot bez fotofilmas, iegūt digitālās fotogrāfijas. Viņu darbi izraisīja īstu revolūciju vispirms praktiskajā zinātnē, pēc tam zinātņietilpīgajās tehnoloģijās, bet pēdējā desmitgadē tie ir kļuvuši par nozīmīgu mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu un palielinājuši sadzīves komfortu. Pietiek jau iedomāties, kā izskatītos mobilais telefons ar filmu, nevis digitālo fotokameru!
Izraēlas zinātnieki Bozes-Einšteina kondensātā radījuši skaņas melno caurumu
(0)- Publicēts: Otrdiena, 18 augusts 2009 00:00
Izraēlas zinātniekiem no Haifas Tehnoloģiskā institūta pirmo reizi izdevies rubīdija atomu Bozes-Einšteina kondensātā radīt gravitācijas melnā cauruma analogu - akustisko melno caurumu. Šim caurumam, tāpat kā īstajam melnajam caurumam, pastāv notikumu horizonts, kura robežās skaņas svārstības nevar to pamest. Pēc zinātnieku domām, radot skaņas svārstības tāda objekta notikumu horizonta tuvumā, varēs reģistrēt skaņas izstarojumu ar savu siltuma spektru, analoģisku gravitācijas melnā cauruma Hokinga starojumam. Ja zinātniekiem nākotnē izdosies eksperimentāli fiksēt šādu akustisko starojumu no kondensāta, tad tas būs netiešs pierādījums par Hokinga starojuma esamības realitāti.
Apstiprināta jaunas oglekļa alotropās formas esamība
(0)- Publicēts: Pirmdiena, 29 jūnijs 2009 00:00
Eksperimenti liecina, ka auksta (istabas temperatūras) grafīta saspiešana spiedienā, lielākā par 100 tūkstošiem atmosfēru, izraisa jauna oglekļa stāvokļa parādīšanos, pārveidojoties tā iekšējai struktūrai un izmainoties fizikālajām īpašībām. Ķīniešu, amerikāņu un krievu zinātnieku grupai izdevās teorētiski aprēķināt tādos apstākļos esoša grafīta struktūru un noskaidrot, ka šo neatpazīto oglekļa stāvokli ir jāidentificē kā jaunu tā alotropo formu. Pētnieki šo stāvokli nosauca par M-oglekli.
Ķīmiķi savalda baltā fosfora “dēmonu”
(0)- Publicēts: Piektdiena, 26 jūnijs 2009 00:00
- Autors: Valters Grīviņš
Vairākus gadsimtus baltais fosfors (P4) ir pazīstams, kā viena no bīstamākajām ķimikālijām. Tā viegli uzliesmo nonākot saskarē ar gaisu un nav nodzēšama, ja vien netiek norobežota skābekļa padeve. Tomēr drīzumā šīs ķīmiski ārkārtīgi aktīvās un bīstamās vielas uzglabāšanas un pārvadāšanas problēmas būs atrisinātas, jo Kembridžas (Lielbritānija) un Jivaskilas (Somija) universitātes zinātnieki atraduši veidu, kā panākt baltā fosfora "iegrožošanu". Pētījuma pārskats publicēts žurnāla Science šīs nedēļas numurā.
