|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Otrdiena, 08 jūnijs 2010 10:23 |
 Pētot ar pārtikas saindēšanos saistītu mikroorganismu Listeria monocytogenes, zinātnieki atklājuši signālmolekulu ar iepriekš nezināmu funkciju, kas inficētajās šūnās izsauc neparasti spēcīgu imūnreakciju. Raksts ar pētījuma rezultātiem 27. maijā publicēts žurnāla "Science" tīmekļa versijā.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Otrdiena, 30 marts 2010 22:34 |
 Drudzis, sāpes acīs, muskuļos un citās ķermeņa daļās ir labi zināmi vīrusu infekciju, tai skaitā gripas pavadoņi. Bija zināms, ka šos simptomus tieši (sintezējot toksīnus) vai pastarpināti (izsaucot interferona beta sekrēciju) izraisa vīrusu daļiņas (RNS dubultspirāles), kas ar asins plūsmu pārvietojas pa visu organismu, taču zinātniekiem nebija skaidrs, kādā tieši veidā tās iekļūst šūnās. Tagad noskaidrojies, ka šim nolūkam vīrusu dsRNS izmanto A klases savācējreceptorus (class A scavenger receptors).
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Autors: Valters Grīviņš
|
|
Pirmdiena, 15 marts 2010 14:00 |
 Pētnieku grupa no Kolorādo universitātes Boulderā (ASV) paziņojusi, ka tai izdevies atklāt iepriekš nezināmu programmētas šūnu nāves - apoptozes - "slēdzi". Raksts par atklājumu publicēts žurnāla "Science" 12. marta numurā.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Piektdiena, 07 augusts 2009 13:42 |
|
 Rapamicīns ir viela, ko izdala augsnes baktērijas un ko pirmo reizi atklāja Lieldienu salas augsnē - izrādās, tā pagarina dzīvi ne tikai raugam, mušām un tārpiem (tas bija zināms jau agrāk), bet arī pelēm. Eksperimenti, ko neatkarīgi veica trijās laboratorijās, parādīja, ka peļu tēviņi, kas sāka saņemt rapamicīnu jau diezgan lielā vecumā (600 dienas), dzīvo par 9%, bet mātītes - par 13% ilgāk nekā kontroles peles, kas šo vielu nesaņēma. Taču rapamicīnam ir kaitīgi blakusefekti, kas nepieļauj tā izmantošanu cilvēku dzīves pagarināšanai.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Otrdiena, 07 jūlijs 2009 00:00 |
 Izraēlas zinātnieki atklājuši, ka mikroorganismiem (zarnu nūjiņām Escherichia coli un rauga Saccharomyces cerevisae šūnām) piemīt apsteidzošas reaģēšanas spējas, kas atgādina klasiskos Pavlova nosacījuma refleksus. Ja dabīgajā dzīves vidē viens stimuls bieži ir pirms otra, tad mikrobi var iemācīties reaģēt uz pirmo stimulu kā uz signālu, kas brīdina par drīzu otrā stimula parādīšanos. Atšķirībā no Pavlova suņiem, mikrobi savus "refleksus" iegūst nevis apmācībā, bet gan pateicoties mutācijām un atlasei daudzās paaudzēs.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
|
|
|
