Īsumā:
LEIČESTERŠĪRĀ RAŽOS "ZAĻOS" ŠĶĪDINĀTĀJUS
13.06.2009.
Leičesteršīras (Lielbritānija) universitātes uzņēmums Scionix Jonizēto Šķīdumu Demonstrātora (Ionic Liquids Demonstrator) projekta ietvaros izveidojis 3. jūnijā oficiāli atklātu ražotni, kurā eksperimentāli pētīs iespēju aizvietot rūpnieciskajos materiālu apstrādes elektroprocesos izmantotos spēcīgo skābju šķīdinātājus ar netoksiskiem, videi draudzīgiem jonizētiem šķīdumiem. Scionix sadarbosies ar vietējiem rūpniekiem un uzņēmuma direktors, universitātes profesors Endijs Ebots cer, ka "jaunā tehnoloģija paplašinās viņu produkcijas klāstu". Kur ir Latvijas universitātes eksperimentālās ražotnes?
ATRASTS PLIKGALVĪBU IZRAISOŠAIS GĒNS
06.06.2009.
Veicot eksperimentus ar pelēm, Keijo universitātes (Japānā) zinātniekiem izdevies identificēt gēnu Sox21, kura trūkums, šķiet, noved pie plikgalvības. Pētot cilvēka ādas paraugus, speciālisti arī uz tiem konstatējuši šā gēna klātbūtni un uzskata, ka atklājums ļaus izstrādāt medikamentus pret plikgalvību.
Zinātnieki norādījuši, ka šis gēns, spriežot pēc visa, ir atbildīgs par olbaltumvielas keratīna, kas ir galvenā matu sastāvdaļa, veidošanos.
Japāņu zinātnieki konstatējuši, ka gēna trūkums neietekmē apmatojuma augšanas ciklu, kas pelēm ir aptuveni 25 dienas. Taču grauzējiem, kuriem šā gēna nebija, apmatojums pēc maksimuma sasniegšanas (aptuveni cikla 11. dienā) sāka strauji izzust.
Pagājušā gada rudenī Bonnas universitātes speciālisti Aksela Hilmera vadībā veica pētījumu, kura rezultāti liecināja, ka vīriešiem nosliece uz plikpaurību ir tieši atkarīga no gēnu kombinācijas 20. hromosomā. Jaunais pētījums nav pretrunā ar šiem rezultātiem, uzsver J. Saga, piebilstot, ka zinātniekus gaida vēl ļoti plašs darbalauks, lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz cilvēka apmatojuma rašanos atstāj ne tikai viena konkrēta gēna klātbūtne, bet arī dažādas gēnu kombinācijas.
ZEMES "SIRDSPUKSTU" SITIENU BIEŽUMS - 1 REIZE 15 MILJONOS GADU
26.05.2009.
Analizējot datus par Zemes garozas biezumu Vidusatlantijas grēdā okeāna dibenā starp Islandi un Grenlandi, Norvēģijas seismologi konstatēja dažus sabiezinātus apgabalus. Šādus sabiezinājumus pēc pētnieku domām veido tā sauktie "plumi", - augšupejošas magmas straumes planētas mantijā. Tika izteikts pieņēmums, ka sabiezējumi formējas periodiski atkārtojošos plumu „sitienu" ietekmē, bet pēc tam šie apgabali migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Salīdzinot Vidusatlantijas un Havaju salu reģiona plumu biežumu, pētnieki ieguva vienādus rezultātus, kas ļāva secināt, ka izdevies atklāt uz visu planētu attiecināmu likumsakarību. Saskaņā ar autoru aprēķiniem, augšupejošas straumes mantijā rodas Zemes kodola periodiskas sasilšanas ietekmē aptuveni katrus 15 miljonus gadu.
AUGOS ATROD "DZĪVNIEKU" PIGMENTU
22.05.2009.
Floridas zinātnieki atklājuši, ka bilirubīns, ko līdz šim uzskatīja par tikai dzīvnieku valstī sastopamu pigmentu atrodams arī dažos augos, tai skaitā eksotiskajā "paradīzes koka baltajā putnā" (Strelitzia nicolai).
Bilirubīns ir brūni dzeltena substance, kas rodas aknās, tur sabrūkot hemaglobīnam. Gadījumos, kad aknu darbība tiek traucēta, kā piemēram, saslimšanā ar zīdaiņu dzelti vai hepatītu tieši bilirubīns ir viela, kas veido pazīstamo dzeltenīgo ādas un acu ābolu nokrāsu.
Zinātnieki, izmantojot šķidrumu hromatogrāfiju un magnetisko rezonansi, konstatēja, ka bilirubīnu satur gan "baltā putna", gan dažu radniecīgu augu sēklas un augļi. Tagad viņiem jāatbild uz jautājumu, kādi evolucionārās attīstības aspekti izsaukuši šādas vielas sintēzi augos.
BIODEGVIELA VAI BIOELEKTRĪBA?
11.05.2009.
Jaunā, žurnālā Science publicētā pētījumā ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka biomasas izmantošana ir par 80% efektīvāka, ja no tās ražo nevis degvielu, bet elektrību. Apkopojot datus, pētnieki secinājuši, ka ieguldījumi biodegvielas ražotnēs ir ekonomiski nepamatoti.
Turklāt, ja biomasas elektrostacijām izbūvē iekārtas degšanā izdalītā CO2 noglabāšanai zem zemes, var iegūt enerģiju ar tā dēvēto negatīvo oglekļa vērtību, kas var ievērojami samazināt šīs gāzes dadzumu atmosfērā. Atzīmējams, ka analīzes modelī netika ņemts vērā biomasu sadedzinot iegūtais siltums, ko izmantojot koģenerācijā kopējā efektivitāte var palielināties par vēl 20-30%.
Celulozes procesa etanola ražotāji gan norāda, ka vēl esot pāragri izsludināt uzvarētājus, jo biodegvielai esot sava, pagaidām ar elektrību neaizvietojama niša - teritorijas, kur nav pieejama regulāra elektromobīļu akumulatoru uzlāde, kā arī, smagsvara un aviopārvadājumi, kuriem nepieciešamās jaudas mūsdienu elektroķīmiskie akumulatori nespēj nodrošināt.
TONĀLĀS VALODAS ATTĪSTA ABSOLŪTO DZIRDI
06.05.2009.
Ja vēlaties, lai jūsu bērnam būtu tāda pati absolūtā dzirde, kā muzikālajiem ģēnijiem Šopēnam vai Mocartam, tad sāciet pēc iespējas agrāk viņam mācīt mandarīnu vai vjetnamiešu valodu.
Eiropiešu vidū absolūtā dzirde ir reta parādība – tiek lēsts, ka atsevišķu toni pareizi noteikt spēj tikai viens no 10 000 (proporcijai ievērojami pieaugot muzikālo izglītību agri uzsākušo bērnu vidū). Toties, piemēram, Ķīnā šādas spējas ir plaši izplatītas un netiek uzskatītas par kaut ko ļoti īpašu.
Izrādās tieši valodas tonalitāte, kad nereti izrunātā vārda tonis nosaka tā nozīmi, nevis iedzimtība nosaka perfektās dzirdes attīstību. Diāna Doiča no Kalifornijas universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidrojās, ka tie aziātu (pētīti tika ķīnieši un vjetnamieši) studenti, kuri tekoši runā vecāku valodā spēja pareizi atpazīt 90% no atskaņotajām notīm. Savukārt aziāti, kuri savu etniskās dzimtenes valodu neprata, uzrādīja tādus pat rezultātus kā baltie studenti.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 Nākamā > Beigas >> |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Lapa 1 no 2 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Britu biologiem pirmo reizi izdevies detalizēti novērot, kā notiek dabīgā un dzimumatlase kukaiņu (lauka circeņu) savvaļas populācijā. Agrāk šādi pētījumi nebija tehniski īstenojami. Šis pētījums apstiprināja vairākas klasiskas teorijas, taču daži rezultāti izrādījās negaidīti. Pie "pārsteigumiem" pieder pozitīva saistība starp mātīšu dzimumpartneru skaitu un izdzīvojušajiem pēcnācējiem, kā arī negaidīti lielais skaits mātīšu, kas vispār neatstāj pēcnācējus.
Lielākā daļa olbaltumvielu molekulu sastāv no vairākiem funkcionāliem blokiem (domēniem). Izmantojot rauga nūjiņu dzimumuzvedību regulējošās signālkaskādes piemēru, amerikāņu biologi parādīja, ka bloku rekombinācija ir efektīvs veids, kā radīt jaunas pazīmes. Piemēram, izdevās iegūt rauga nūjiņas, kurām, salīdzinājumā ar "savvaļas" tipu, trīskārt pieauga pārošanās uzvedības efektivitāte (sapārošanās varbūtība). Pētījumi parādīja, ka olbaltumvielu domēnu sajaukšanās var būt svarīgs evolucionāro jauninājumu parādīšanās mehānisms paralēli gēnu duplikācijai un DNS regulatoro segmentu izmaiņām.
Vācu bioķīmiķi vairākiem mikrobiem atklāja neparastu, glikozes sintēzē iesaistītu fermentu ar divkāršu funkciju. Fermenta īpašības un tā saimniekorganismu atrašanās vieta dzīvo būtņu evolucionārajā kokā atbilst hipotēzei, kas apgalvo, ka dzīvība radusies karstajos vulkāniskajos avotos un pirmie dzīvie organismi bija hemoautotrofi, tas ir, ieguva enerģiju no vienkāršām oksidēšanās-reducēšanās reakcijām un patstāvīgi veidoja organiskās vielas no CO2.
Prioni ir infekciozas olbaltumvielas, kas izraisa nāvīgas saslimšanas dzīvniekiem un cilvēkiem. Tās ir nepareizi savītas prionu olbaltumvielas PrP molekulas, kuras ir spējīgas "vairoties", pārvēršot normālās PrP molekulas par sev līdzīgām. Izrādījās, ka prioniem piemīt kaut kas līdzīgs iedzimtības mainībai, kas tiem ļauj evolucionēt dabiskās atlases ietekmē. Viņi var piemēroties dažādiem šūnu tipiem un pat izstrādāt noturību pret zālēm.
Pazīstamais mikrobu evolūcijas speciālists Džeimss Leiks no Kalifornijas universitātes žurnālā Nature publicējis rakstu, kurā izvirza spēcīgi argumentētu hipotēzi, ka visveiksmīgākā un daudzveidīgākā prokariotu grupa, kurai ir liela loma dzīvības attīstībā uz Zemes, - gramnegatīvās baktērijas - iespējams, radās, saplūstot vienotā organismā divām primitīvākām baktērijām: aktinobaktērijai un klostrīdijai. Ja šī hipotēze ir patiesa, prokariotu agrīnās evolūcijas shēma pārstāj līdzināties kokam un iegūst gredzena veidolu.
Izmantojot baktēriju sporu veidošanās piemēru, izdevās parādīt, ka jaunas, noderīgas pazīmes izveidošanās evolūcijas gaitā var sākties ar mutāciju, kas ienes haosa elementu individuālās attīstības programmā. Attīstības destabilizācija izraisa vesela alternatīvo fenotipu ("kroplību") kopuma rašanos, turklāt izvēle, kuram no vairākiem iespējamajiem attīstības ceļiem sekot, sākumā ir nejauša. Ja kāds no šiem ceļiem izrādīsies veiksmīgs, dabīgā atlase turpinās mutāciju nostiprināšanu, kas paaugstina tieši šī jaunā attīstības ceļa realizācijas varbūtību. Rezultātā jaunā pazīme, kas sākumā radusies kā reta anomālija, ar laiku stabilizēsies un kļūs par normu.
Sniegsakņu cīrulīši (Corydalis conorhiza) ir neliels augs, kas parasti aug Ziemeļkaukāza augstkalnu pļavās un spēj iegūt tam nepieciešamo slāpekli no kūstoša sniega. Šim nolūkam tam attīstās speciālas "sniega saknes", kas aug uz augšu. Šīs agrāk nezināmās parādības izpētes rezultāti ir apkopoti kopīgā krievu un holandiešu zinātnieku rakstā, kas nesen parādījās žurnāla Ecology Letters tīmekļa vietnē.