No 31. jūlija līdz 7. augustam Slīteres nacionālajā parkā pirmo reizi notika starptautisks brioloģijas* seminārs, kas tika veltīts sūnu sistemātikas un ekoloģijas jautājumiem. Semināru organizēja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras pētnieki jaunās brioloģes Annas Mežakas vadībā sadarbībā ar Britu Brioloģijas biedrību (British Bryological Society).

Agrāk sēnes tika uzskatītas kā 1 no 3 daudzšūnu eikariotu (1) valstīm kopā ar dzīvniekiem un augiem. Laikā gaitā eikariotu sistemātika kļuva daudz sarežģītāka ar iespēju salīdzināt ne tikai morfoloģiskās un bioķīmiskās pazīmes, bet arī DNS nukleotīdu secību, pēc kā var restaurēt evolūcijas gaitu un radnieciskās saites starp dzīvo organismu grupām. Izrādījās, ka sēnes kopā ar tādiem dzīvniekiem kā apkakles viciņnesējiem un vairākiem citiem sīkiem vienšūnas organismiem veido īpašu eikariotu zaru - opistokontus (Opisthoconta), t.i. tādus, kuru viciņas atrodas kustības virzienam pretējā ķermeņa galā.

Aukstā ziema šogad mūs pārsteidza. Un tomēr, pēc daudzu gadu novērojumiem ir konstatēts, ka pavasaris Ziemeļeiropā jau ilgu laiku iestājas agrāk, nekā tas bijis pirms 50 gadiem. Tas ir labi vai slikti? Kā uz to skatīties. No mūsu, cilvēku, skatījuma tas ir labi – ātrāk beigsies slapjdraņķis, būs silti un patīkami. Bet izrādās, ka putniem tas noteikti ir slikti.

Mēs jau kopš bērnības citu kukaiņu vidū visbiežāk izceļam tauriņus, jo tie ir viskrāšņākie un vispamanāmākie. Viņu zinātniskais nosaukums ir Lepidoptera – zvīņspārņi. Nosaukums ir saistīts ar šo kukaiņu spārnu uzbūvi: tikai tauriņiem ir krāsainas, reizēm spīguļojošas spārnu zvīņas. Īstenībā tie ir pārveidoti, saplacināti matiņi, kas kā krāsaini dakstiņi izvietoti uz spārniem veido to krāšņos rakstus, bet, ja mēs paņemsim tauriņu rokā, uz pirkstiem paliek kā krāsaini putekļi. Ļoti reti spārni ir caurspīdīgi, bez zvīņām, piemēram, stiklspārņiem (Sesiidae).