Ja jūs lasījāt materiālus par zemes evolūcijas attīstības periodiem, noteikti pamanījāt, ka katram periodam bija raksturīgi noteikti organismu kompleksi. Sākumā tie bija primitīvie ūdens organismi, vēlāk attīstījās daudz sarežģītāki daudzšūņi, vēl vēlāk parādījās dažādi sauszemes iemītnieki - gan augi, gan dzīvnieki.

Kad ir runa par evolūciju, gandrīz vienmēr kāds uzdod jautājumu: vai tiešām evolūcija ir pierādīta? Vai tiešām Darvina teorija nav apgāzta? Varam atbildēt - Darvina teorija tiešām nav apgāzta. Cita lieta, ka Darvina laikā zinātnieku rīcībā nebija tik daudz liecību, cik to ir mūsdienās, un tik daudzveidīgu iespēju dažādu faktu pārbaudei.

No 31. jūlija līdz 7. augustam Slīteres nacionālajā parkā pirmo reizi notika starptautisks brioloģijas* seminārs, kas tika veltīts sūnu sistemātikas un ekoloģijas jautājumiem. Semināru organizēja Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras pētnieki jaunās brioloģes Annas Mežakas vadībā sadarbībā ar Britu Brioloģijas biedrību (British Bryological Society).

Agrāk sēnes tika uzskatītas kā 1 no 3 daudzšūnu eikariotu (1) valstīm kopā ar dzīvniekiem un augiem. Laikā gaitā eikariotu sistemātika kļuva daudz sarežģītāka ar iespēju salīdzināt ne tikai morfoloģiskās un bioķīmiskās pazīmes, bet arī DNS nukleotīdu secību, pēc kā var restaurēt evolūcijas gaitu un radnieciskās saites starp dzīvo organismu grupām. Izrādījās, ka sēnes kopā ar tādiem dzīvniekiem kā apkakles viciņnesējiem un vairākiem citiem sīkiem vienšūnas organismiem veido īpašu eikariotu zaru - opistokontus (Opisthoconta), t.i. tādus, kuru viciņas atrodas kustības virzienam pretējā ķermeņa galā.

Cik par to ir runāts! Cik ir dzirdēts teoriju – piemēram, par „pirmatnējo buljonu"! Runa nav par to, vai uz Zemes notika dzīvības evolūcija? Runa ir par to, kā viss sākas.

1988. gadā amerikāņu zinātnieku grupa Ričarda Lenska (Richard Lenski) vadībā sāka ilgtermiņa eksperimentus ar baktēriju Escherichia coli. 2009. gadā iznāca publikācija ar pirmajiem rezultātiem, kurā tika izanalizētas baktērijas 40000 paaudzes. Izmantojot iesaldētas baktērijas, zinātnieki salīdzināja katru paaudzi ar pamatgrupu, izsekojot izmaiņas un iespējas mainīties, mutāciju ātrumu, virzienu, utt. Izrādās, ka iesaldēšana nemaz nekaitē baktērijām, tās var atsaldēt jebkurā brīdī un izmantot eksperimentos. Un ļoti svarīgi, ka var atkārtot eksperimentus, kas parasti evolūcijas izpētē nav iespējams, jo iesaldētā pamatgrupa dod iespēju sākt eksperimentu no jauna ar to pašu grupu un vērot, vai būs tās pašas mutācijas vai citas. Un tas, savukārt, ļauj spriest par likumsakarībām.