Īsumā:
LEIČESTERŠĪRĀ RAŽOS "ZAĻOS" ŠĶĪDINĀTĀJUS
13.06.2009.
Leičesteršīras (Lielbritānija) universitātes uzņēmums Scionix Jonizēto Šķīdumu Demonstrātora (Ionic Liquids Demonstrator) projekta ietvaros izveidojis 3. jūnijā oficiāli atklātu ražotni, kurā eksperimentāli pētīs iespēju aizvietot rūpnieciskajos materiālu apstrādes elektroprocesos izmantotos spēcīgo skābju šķīdinātājus ar netoksiskiem, videi draudzīgiem jonizētiem šķīdumiem. Scionix sadarbosies ar vietējiem rūpniekiem un uzņēmuma direktors, universitātes profesors Endijs Ebots cer, ka "jaunā tehnoloģija paplašinās viņu produkcijas klāstu". Kur ir Latvijas universitātes eksperimentālās ražotnes?
ATRASTS PLIKGALVĪBU IZRAISOŠAIS GĒNS
06.06.2009.
Veicot eksperimentus ar pelēm, Keijo universitātes (Japānā) zinātniekiem izdevies identificēt gēnu Sox21, kura trūkums, šķiet, noved pie plikgalvības. Pētot cilvēka ādas paraugus, speciālisti arī uz tiem konstatējuši šā gēna klātbūtni un uzskata, ka atklājums ļaus izstrādāt medikamentus pret plikgalvību.
Zinātnieki norādījuši, ka šis gēns, spriežot pēc visa, ir atbildīgs par olbaltumvielas keratīna, kas ir galvenā matu sastāvdaļa, veidošanos.
Japāņu zinātnieki konstatējuši, ka gēna trūkums neietekmē apmatojuma augšanas ciklu, kas pelēm ir aptuveni 25 dienas. Taču grauzējiem, kuriem šā gēna nebija, apmatojums pēc maksimuma sasniegšanas (aptuveni cikla 11. dienā) sāka strauji izzust.
Pagājušā gada rudenī Bonnas universitātes speciālisti Aksela Hilmera vadībā veica pētījumu, kura rezultāti liecināja, ka vīriešiem nosliece uz plikpaurību ir tieši atkarīga no gēnu kombinācijas 20. hromosomā. Jaunais pētījums nav pretrunā ar šiem rezultātiem, uzsver J. Saga, piebilstot, ka zinātniekus gaida vēl ļoti plašs darbalauks, lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz cilvēka apmatojuma rašanos atstāj ne tikai viena konkrēta gēna klātbūtne, bet arī dažādas gēnu kombinācijas.
ZEMES "SIRDSPUKSTU" SITIENU BIEŽUMS - 1 REIZE 15 MILJONOS GADU
26.05.2009.
Analizējot datus par Zemes garozas biezumu Vidusatlantijas grēdā okeāna dibenā starp Islandi un Grenlandi, Norvēģijas seismologi konstatēja dažus sabiezinātus apgabalus. Šādus sabiezinājumus pēc pētnieku domām veido tā sauktie "plumi", - augšupejošas magmas straumes planētas mantijā. Tika izteikts pieņēmums, ka sabiezējumi formējas periodiski atkārtojošos plumu „sitienu" ietekmē, bet pēc tam šie apgabali migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Salīdzinot Vidusatlantijas un Havaju salu reģiona plumu biežumu, pētnieki ieguva vienādus rezultātus, kas ļāva secināt, ka izdevies atklāt uz visu planētu attiecināmu likumsakarību. Saskaņā ar autoru aprēķiniem, augšupejošas straumes mantijā rodas Zemes kodola periodiskas sasilšanas ietekmē aptuveni katrus 15 miljonus gadu.
AUGOS ATROD "DZĪVNIEKU" PIGMENTU
22.05.2009.
Floridas zinātnieki atklājuši, ka bilirubīns, ko līdz šim uzskatīja par tikai dzīvnieku valstī sastopamu pigmentu atrodams arī dažos augos, tai skaitā eksotiskajā "paradīzes koka baltajā putnā" (Strelitzia nicolai).
Bilirubīns ir brūni dzeltena substance, kas rodas aknās, tur sabrūkot hemaglobīnam. Gadījumos, kad aknu darbība tiek traucēta, kā piemēram, saslimšanā ar zīdaiņu dzelti vai hepatītu tieši bilirubīns ir viela, kas veido pazīstamo dzeltenīgo ādas un acu ābolu nokrāsu.
Zinātnieki, izmantojot šķidrumu hromatogrāfiju un magnetisko rezonansi, konstatēja, ka bilirubīnu satur gan "baltā putna", gan dažu radniecīgu augu sēklas un augļi. Tagad viņiem jāatbild uz jautājumu, kādi evolucionārās attīstības aspekti izsaukuši šādas vielas sintēzi augos.
BIODEGVIELA VAI BIOELEKTRĪBA?
11.05.2009.
Jaunā, žurnālā Science publicētā pētījumā ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka biomasas izmantošana ir par 80% efektīvāka, ja no tās ražo nevis degvielu, bet elektrību. Apkopojot datus, pētnieki secinājuši, ka ieguldījumi biodegvielas ražotnēs ir ekonomiski nepamatoti.
Turklāt, ja biomasas elektrostacijām izbūvē iekārtas degšanā izdalītā CO2 noglabāšanai zem zemes, var iegūt enerģiju ar tā dēvēto negatīvo oglekļa vērtību, kas var ievērojami samazināt šīs gāzes dadzumu atmosfērā. Atzīmējams, ka analīzes modelī netika ņemts vērā biomasu sadedzinot iegūtais siltums, ko izmantojot koģenerācijā kopējā efektivitāte var palielināties par vēl 20-30%.
Celulozes procesa etanola ražotāji gan norāda, ka vēl esot pāragri izsludināt uzvarētājus, jo biodegvielai esot sava, pagaidām ar elektrību neaizvietojama niša - teritorijas, kur nav pieejama regulāra elektromobīļu akumulatoru uzlāde, kā arī, smagsvara un aviopārvadājumi, kuriem nepieciešamās jaudas mūsdienu elektroķīmiskie akumulatori nespēj nodrošināt.
TONĀLĀS VALODAS ATTĪSTA ABSOLŪTO DZIRDI
06.05.2009.
Ja vēlaties, lai jūsu bērnam būtu tāda pati absolūtā dzirde, kā muzikālajiem ģēnijiem Šopēnam vai Mocartam, tad sāciet pēc iespējas agrāk viņam mācīt mandarīnu vai vjetnamiešu valodu.
Eiropiešu vidū absolūtā dzirde ir reta parādība – tiek lēsts, ka atsevišķu toni pareizi noteikt spēj tikai viens no 10 000 (proporcijai ievērojami pieaugot muzikālo izglītību agri uzsākušo bērnu vidū). Toties, piemēram, Ķīnā šādas spējas ir plaši izplatītas un netiek uzskatītas par kaut ko ļoti īpašu.
Izrādās tieši valodas tonalitāte, kad nereti izrunātā vārda tonis nosaka tā nozīmi, nevis iedzimtība nosaka perfektās dzirdes attīstību. Diāna Doiča no Kalifornijas universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidrojās, ka tie aziātu (pētīti tika ķīnieši un vjetnamieši) studenti, kuri tekoši runā vecāku valodā spēja pareizi atpazīt 90% no atskaņotajām notīm. Savukārt aziāti, kuri savu etniskās dzimtenes valodu neprata, uzrādīja tādus pat rezultātus kā baltie studenti.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 Nākamā > Beigas >> |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Lapa 1 no 2 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Spāņu zinātnieki publicējuši ziņojumu par jaunas, iepriekš nezināmas hominoīdu primātu dzimtas atklāšanu. Jaunais atklājums ir īpaši nozīmīgs, jo Vidējā Miocēnā, pirms aptuveni 12 miljoniem gadu dzīvojušā Luka, kā pētnieki iedēvējuši atrasto fosīliju īpašnieku, sejai ir iepriekš cilvēkpērtiķiem neredzēta, moderna uzbūve - atšķirībā no pierastā, izliekti pagarinātā profila, tā ir plakana un augsta.
Paleontologi sākuši šaubīties, vai pirms 2 dienām 
Pētnieku grupa no Kanādas un ASV pārcēlusi daudzšūnu dzīvības rašanos uz Zemes par 200 miljoniem gadu senākā pagātnē. Saskaņā ar viņu pētījuma rezultātiem, jau 850 miljonus gadu atpakaļ pasaules okeānā mitinājušies primitīvi sūkļi. Par to ziņo „New Scientist", bet plašāks pētnieku darbs publicēts žurnālā „Geology". Pētījuma laikā zinātnieki analizēja Kanādas ziemeļrietumos iegūtu ģeoloģisko nogulumu paraugus, kuru vecums ir 0,78-1,08 miljardi gadu. Šajos paraugos zinātniekiem izdevās atklāt pēdas, kas ir analoģiskas tām, kuras pēc pārakmeņošanās atstāj mūsdienu (ne mazāk kā 11 tūkstoši gadu veci) sūkļi.
Šķiet, sarežģīti organiski savienojumi parastos apstākļos nevarētu saglabāties 80 miljonus gadu. Tomēr izrādās, ka var gan. Ziemeļkarolīnas (ASV) Valsts universitātes paleontoloģe Mērija Šveicere žurnālā Science publicējusi rakstu, kurā ziņo par proteīnu un asins šūnām līdzīgu veidojumu atrašanu dinozaura kaulos.
Pēc plaši atzītas teorijas dinozauri un virkne citu dzīvnieku pēkšņi izmira krīta perioda beigās pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu. Lai gan atsevišķi atradumi ASV un Ķīnā liecināja par daļas izzudušo sugu bojāejas pakāpeniskumu un dinozauru klātbūtni vēl agrajā paleocēnā, laikā pat vienu miljonu gadu pēc domātās masveida izmiršanas jeb K-T robežas, vairākums paleontologu šīs liecības uzskatīja par nepietiekamām, norādot, ka visdrīzāk tās nāk no sajauktiem ģeoloģisko periodu slāņiem. Tagad iegūti jauni, neapšaubāmi, akadēmiskā brīvpieejas tīmekļa žurnāla Palaeontologia Electronica jaunākajā numurā publicēti pierādījumi par to, ka kāda dinozauru grupa vispārējā bojāejā tomēr izdzīvoja.
Meteors, kura sadursmes ar Zemi rezultātā izveidojās gigantiskais Čiksulubas krāteris, nebija dinozauru izmiršanas cēlonis krīta perioda beigās. Pie tāda slēdziena nonākusi paleontologu grupa, kura pētīja nogulumiežus krātera rajonā. Zinātnieku darbs ir publicēts žurnālā „Journal of the Geological Society", bet īsi par pētījumu vēsta žurnāls „The Scientist".
Norvēģu paleontologi tālu ziemeļos novietotā Svalbarda arhipelāga Špicbergenas salā atraduši pārakmeņojušās jaunas, iepriekš nezināmas izmirušas jūras rāpuļu pliozauru sugas fosīlijas. Atklājumu zinātnieki nosaukuši par vienu no nozīmīgākajiem Juras laikmeta atradumiem.