Kopš skolas laikiem mēs atceramies, ka cilvēkam absolūtā izteiksmē ir lielākas smadzenes, neskaitot vaļus un ziloņus, un lielākas smadzenes no visiem dzīvniekiem proporcionāli ķermeņa svaram. Ir daudz pētījumu par cilvēka smadzeņu lielumu, par primātu smadzeņu attīstību dziļā senatnē u.t.t. Bet kādas smadzenes ir neprimātiem? Latvijas Dabas muzejā antropoloģijas ekspozīcijā var salīdzināt laša smadzenes ar dažādu zīdītāju (cūkas, govs, zirga, cilvēka) smadzenēm. Kā un kāpēc smadzenes attīstījās tieši tā? Kas veicināja smadzeņu attīstību pašā sākumā, pirms vairākiem miljoniem gadu, kad zīdītāju vēl nebija?

Cilvēka evolūcijas izpētē ļoti svarīgs ir jautājums par spēju pārvietoties uz divām kājām. Tas ir cieši saistīts ar kāju un pēdu anatomisko uzbūvi.

Žurnāls "Science" ziņo, ka starptautiska paleontologu grupa Argentīnā atradusi agrīna, pirms aptuveni 230 miljoniem gadu dzīvojuša neliela izmēra dinozaura skeletu. Jaunatklātais dinozaurs, kas nosaukts par Eodromaeus murphi bijis tikai nepilnu metru augsts un, iespējams, ir attāls Tyrannosaurus rex priekštecis.

Paleontologi sākuši šaubīties, vai pirms 2 dienām publikai parādītās par Darwinius masillae nosauktā pērtiķa fosīlijas patiešām ir cilvēka evolūcijas iztrūkstošais posms, raksta portāls Science NOW. Pērtiķa, kurš saņēma vārdu Ida, atliekas tika atklātas Vācijā vēl 1983. gadā. Tās tika sadalītas divās daļās un pārdotas muzejam un privātai kolekcijai. Daļas atkal tika apvienotas 2007. gadā. Atliekas, kuru vecumu ir 47 miljoni gadu, brīnišķīgi saglabājušās: uz tām labi redzamas miesas un vilnas pēdas un pat Idas kuņģa saturs.

Pētnieku grupa no Kanādas un ASV pārcēlusi daudzšūnu dzīvības rašanos uz Zemes par 200 miljoniem gadu senākā pagātnē. Saskaņā ar viņu pētījuma rezultātiem, jau 850 miljonus gadu atpakaļ pasaules okeānā mitinājušies primitīvi sūkļi. Par to ziņo „New Scientist", bet plašāks pētnieku darbs publicēts žurnālā „Geology". Pētījuma laikā zinātnieki analizēja Kanādas ziemeļrietumos iegūtu ģeoloģisko nogulumu paraugus, kuru vecums ir 0,78-1,08 miljardi gadu. Šajos paraugos zinātniekiem izdevās atklāt pēdas, kas ir analoģiskas tām, kuras pēc pārakmeņošanās atstāj mūsdienu (ne mazāk kā 11 tūkstoši gadu veci) sūkļi.