Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Neandertālietis no Kīkobas alas Krimā: veselības stāvokļa rekonstrukcija

Mūsdienās pastāv dažādas iespējas noteikt veselības stāvokli kādreiz dzīvojušiem cilvēkiem. Var noteikt gan infekcijas slimības, gan traumas, gan vielmaiņas slimības, jo tās atstāj savas pēdas cilvēku (un dzīvnieku) kaulos. Piemēram, izdevās noteikt, ka vairāki neandertālieši cieta no kaulu slimībām, saistītām ar procentuāli pārāk lielu gaļas daudzumu pārtikas sastāvā, kā arī ar to, ka neandertālieši aukstā klimata dēļ bija spiesti visu laiku staigāt zvērādās un saule netika klāt viņu ķermeņiem. Rezultātā organismā nevarēja vajadzīgā daudzumā veidoties D vitamīns.

Tagad ir zināmi vēl vienas neandertāliešu grupas pētījumu rezultāti. Šoreiz tie ir saistīti ar Krimā atrasta neandertālieša kaulu izpēti, ko veica starptautiska zinātnieku grupa. Raksts bija publicēts vēl 2008.gadā, bet pētījumi turpinājās.

2011.gada 26.februārī Valsts Dārvina muzejā Maskavā notika kluba Antropogenez.ru 2. sēde, kurā uzstājās Aleksandra Bužilova, Krievijas ZA korespondent-locekle, ZPI un Maskavas VU Antropoloģijas muzeja direktore, viena no tās pētnieku grupas. A.Bužilovas referāta tēma bija veltīta neandertāliešu indivīda – atraduma no Kīkobas alas veselības stāvokļa rekonstrukcijai ar antropoloģijas metožu palīdzību.

Apbedījumi tika atklāti 1924.-1926.gadu ekspedīcijas laikā Kīkobas alā Krimā. Atrada 2 skeletus, kuri piederēja pieaugušam cilvēkam un bērnam, bet tiem apkārt alā bija daudz liecību par aktīvu alas apdzīvošanu. Atrasto dzīvnieku kaulu (Sus, Cervus, Saiga, Marmota, u.c.) un artefaktu analīze palīdzēja noteikt, ka ala apdzīvota vēlā glaciāla agrīnajā etapā – pēdējā interglaciāla finālā (pirms 70-50 tūkst. gadu), pēc arheoloģiskās periodizācijas - vidējā paleolītā (Kīkobas mustjē). Tātad, tie bija Eiropas dienvidaustrumu daļas neandertālieši.

Pirmo reizi skeletus aprakstīja to atklājējs Bončs-Osmolovskis (1.sējums – 1941.g., 2.sējums iznāca pēc nāves 1954.g.). Vēlāk, 1965.gadā D.Rohļins veica rentgena, paleopatoloģijas un morfoloģijas analīzi. Vēl vēlāk dažas patoloģijas tika pārskatītas ar makrometodes palīdzību (Trinkaus, Maley and Buzhilova, raksts 2008.gada Am.J.Phys. Anthropol. 137(1)), kā arī izmantota mikrofokusa rentgenogrāfijas metode, ko 2008.gadā aprakstīja Bužilova, Dobrovoļska, Mednikova u.c. Kaut arī dažos darbos parādījās informācija, ka tā varētu būt sieviete, tomēr pēc šīm jaunākajām analīzēm tika izdarīts secinājums, ka tas bijis 40 gadus vecs vīrietis. Par dažādām funkcionālām izmaiņas liecina zobu nodilums un apakšžokļa priekšzoba hipercementoze (pastiprināta akmens veidošanās uz zoba saknes), kā arī dažādas citas patoloģijas. Indivīdam dzīves laikā, ilgi pirms nāves bijis pēdas falangas lūzums. Konstatēta muskuļa cīpslas masīvā entesopātija (patoloģiskais process vietā, kur cīpslas stiprinājās pie kaula) un ossifikācija (pārkaulošanas process). Ossifikācija manāma arī citur, piem. Ahileja cīpslā. Traumas vai apsaldēšanas rezultātā vīrietim attīstījās posttraumatiskais osteomielīts (slimība, kas skar kaula smadzenes un vēlāk izplatās arī kaulā).

Rohļins uzskatīja, ka zobu patoloģijas, ossifikācija un citas papēža kaula patoloģijas bija saistītas ar specifisku slodzi un mikrotraumu uzkrājumu. Bužilova, Dobrovoļska, Mednikova u.c. domā, ka tās varēja būt vielmaiņas traucējumu sekas, piem. difūza idiopātiska skeleta hiperstoze (locītavu sindroms, kas manāms kā pietūkums locītavu rajonā, sāpes un ierobežotas kustības). Parasti šī saslimšana (Forestjē slimība) skar vidēja un vecākā vecuma vīriešus, izplatoties uz mugurkaulu un tālāk uz dažādām cīpslām. Šīs slimības cēlonis nav zināms. Toties ir zināms, ka tā bieži sastopama kompleksā ar diabēta latento formu (diabetes mellitus). Iespējams, ka pēdas patoloģija ir šī diabēta sekas.

Kopējais secinājums par šī cilvēka veselības stāvokli:

1. Hipercementoze un izārstēts pirksta lūzums ir parādības, kas konstatētas arī citu grupu neandertāliešiem, bet iekaisums labajā pēdā var būt saistīts ar apsaldēšanos.

2. Harisa līnijas liecina par iespējamo sezonālo pārtikas trūkumu, kas arī var būt izskaidrojams ar šī cilvēka dzīves veidu.

3. Ceļa kaula un papēža kaula cīpslu ossifikācija (pārkaulojums) var būt dažādu patoloģisku sindromu sekas, šajā gadījumā – kā Forestjē slimības rezultāts.

4. Iekaisuma process uz pēdas kopā ar iepriekšminētiem liecina par diabēta varbūtību.

Avoti un literatūra:

Trinkaus E, Maley B, and Buzhilova AP. 2008. Paleopathology of the Kiik-Koba 1 Neandertal. Am. J. Phys. Anthropol. 137: 106-112

http://antropogenez.ru/kiik-koba/

Attēlā: Harisa līnijas uz Kiik-Kobas neandertālieša kauliem.